Kā vēsta izdevums, atbildot uz jautājumu, vai tiek pieļauta monētas ar nominālvērtību triljons ASV dolāru izlaišana, D. Kārnijs smaidot paziņoja, ka ASV prezidents Baraks Obama negrasās piekāpties republikāņiem, kā arī, ka nodarboties ar valsts parāda griestu paaugstināšanu ir Kongresa darbs. „Nav vērts nodarboties ar šāda veida spekulācijām,” paziņoja Dž, Kārnijis runājot par monētas izlaišanu.
Kad jautājums tika uzdots atkārtoti, preses sekretārs atbildēja, ka ja Kongress neizdarīs savu darbu, nekāda plāna B nebūs. Pēc tam viens no žurnālistiem lūdza Dž. Kārnijam atbildēt ar vienkāršu „jā vai nē”, tomēr Baltā nama pārstāvis paziņoja, ka jautājumu par platīna monētu nepieciešams pāradresēt Valsts kasei.
Vienlaikus Dž. Kārnijs pilnībā noraidīja iespēju, ka prezidents B. Obama varētu izmantot ASV Konstitūcijas 14. labojumu, kas nosaka, ka ASV valsts parāda tiesiskums nav apšaubāms, kamdēļ ASV savi parādi jāapmaksā jebkādos apstākļos. B. Obama iepriekš bija pieļāvis, ka varētu izmantot šo labojumu, atbilstoši kuram viņš varētu pavēlēt izlaist valsts obligācijas, iztiekot bez Kongresa atļaujas paaugstināt valsts parāda griestus.
Piedāvājums izkalt monētu ar nominālvērtību triljons ASV dolāru pirmoreiz izskanēja 2011. gada vasarā, kad izraisījās asi strīdi starp demokrātiem un republikāņiem par valsts parāda griestu paaugstināšanu. Blogeri piedāvāja izkalt šādu monētu, noguldīt to Ņujorkas Federālo rezervju bankā un izmantot līdzekļus valsts izdevumu apmaksai. ASV likums par piemiņas monētām ļauj Valsts kasei izlaist jebkuras nominālvērtības platīna monētas.
Tādējādi, kā tika atzīmēts, atkritīs nepieciešamība steidzamā kārtā paaugstināt aizņemšanās robežu un demokrāti varēs panākt republikāņu piekrišanu šim solim, neizejot uz piekāpšanos. 2011. gadā ASV likumdevēji gan spēja sarunu ceļā vienoties par aizņemšanas limita palielināšanu.
Jautājums atkal aktualizējies tādēļ, ka šī gada februāra beigās vai marta sākumā ASV atkal pietuvosies likumā noteiktajai valsts parāda robežai. Par ideju izkalt monētu triljona dolāru vērtībā atcerējās Džerolds Nedlers (Jerrold Nadler), savukārt ieceri ir atbalstījusi virkne redzamu ekonomistu, tajā skaitā Nobela prēmijas laureāts Pols Krugmans (Paul Krugman) un bijušais ASV Monētu kaltuves vadītājs Filips Dīls (Philip Diehl).