Jāatgādina, ka pirms 2015. gada vēlēšanām, kas faktiski bija pirmās brīvās parlamenta vēlēšanas kopš 1990. gada, valstī faktisko varu turēja militārā hunta, kura lielu daļu ieroču un militāro tehnoloģiju iepirkusi tieši no Ziemeļkorejas, un ieņēmumi no šiem darījumiem attiecīgi ļāvuši Ziemeļkorejai attīstīt tālāk savas bruņojuma programmas.
Kaut militāristiem vairs nav pilnīga vara valstī, huntas ietekme aizvien ir vērā ņemama, un tās saiknes ar Phenjanas eliti pēdējo gadu laikā vairākkārt nonākušas uzmanības lokā.
Eksperti lēš, ka ASV diplomāts, viesojoties Mjanmā, kā minimums atgādinās, ka "ASV uzmanīgi vēro notiekošo". Šādu viedokli paudis bijušais ASV Valsts kases departamenta direktora vietnieks un speciālists sankciju jomā Entonijs Rudžero.
ASV raidorganizācija CNN arī prasījusi Mjanmas Ārlietu ministrijas komentāru par to, kāda būs diplomāta Juna vizītes dienaskārtība un kādas ir Mjanmas attiecības ar Ziemeļkoreju, taču atbildi tā arī nesaņēma.
Par nepieciešamību stingrāk vērsties pret valstīm, kas, pretēji starptautiskiem līgumiem, palīdz Ziemeļkorejas režīmam apiet sankcijas, izteicies arī ASV valsts sekretārs Rekss Tilersons: "Lai apturētu globālu apdraudējumu, nepieciešama globāla rīcība. Jebkura valsts, kas uzņem Ziemeļkorejas viesstrādniekus, sniedz (Ziemeļkorejai) jebkādu ekonomisku vai militāru labumu, vai nespēj pilnīgā ieviest ANO Drošības padomes rezolūcijas, asistē bīstamam režīmam."