Kā precizē The New York Times, šādus jautājumus uzdos ne tikai obligāto testu, stājoties darbā slepenajos dienestos, laikā, bet arī jebkurā brīdī, kad „radīsies tāda nepieciešamība”. Cīņai ar informācijas noplūdēm tāpat ir paredzēta virkne citu pasakumu. Kā raksta The Wall Street Journal, Dž. Klapers ir devis rīkojumu pārskatīt noteikumu, kuri regulē drošības iestāžu darbinieku, kuriem pieejama slepena informācija, attiecības ar žurnālistiem. Gaidāms, ka šie noteikumi kļūs ievērojami stingrāki.
Aktivizēt cīņu ar informācijas noplūdēm Baraka Obamas administrācija nolēma pēc tam, kad presē 2012. gada pavasari parādījās virkne publikāciju par ASV valdības īstenotām slepenām militārām operācijām. Žurnālisti atsaucās uz vārdā neminētiem avotiem, kuriem zināmas šo operāciju detaļām. Konkrētāk, tika vēstīts, ka B. Obama personiski atlasījis to teroristu vārdus, kurus paredzēts nogalināt bezpilota lidaparātu triecienos. Citā publikācijā savukārt tika apgalvots, ka prezidents jau pavisam drīz pēc stāšanās amatā 2009. gadā devis rīkojumu aktivizēt kiberuzbrukumus datorsistēmām, kas saistītas ar Irānas kodolprogrammu. Bez tam presē nonāca informācija par Al Qaeda plānota terora akta pasažieru lidmašīnā novēršanu.
ASV CIP, FIB un Tieslietu ministrija sāka pārbaudes sakarā ar šīm un vēl citām informācijas noplūdēm. Šeit gan jāpiebilst, ka daudzi republikāņi, tostarp senators Džons Makkeins, ir apsūdzējuši B. Obamas administrāciju tīšā slepenu ziņu nodošanā žurnālistiem. Pēc B. Obamas kritiķu domām, fakts, ka šādas publikācijas parādījušās dažus mēnešus pirms vēlēšanām, radījis prezidentam spēcīga un noteikta politiķa tēlu.