Tādējādi amatpersonas cenšas pildīt solījumu par slepeno dienestu darba atvērtības sabiedrībai paaugstināšanu. ASV Nacionālās drošības aģentūras (NDA) direktors Kits Aleksanders jau apsveicis šo administrācijas lēmumu, norādot, ka datu publiskošana „palīdzēs izskaidrot, ko un kādēļ mēs mēģinām izdarīt”.
Aģentūra Associated Press gan norāda, ka publiskotie dokumenti nevieš gandrīz nekādu skaidrību par ASV pilsoņu izsekošanas likumiskajiem aspektiem. Tāpat dokumenti ir pakļauti būtiskai rediģēšanai, slepeno dienestu darbības tajos aprakstītas ļoti vispārīgi, un detaļas paliek publikai nepieejamas.
ASV Nacionālas drošības aģentūra 2013. gada jūnijā nokļuva grandioza skandāla centrā sakarā ar slepenas informācijas noplūdēm, kuras īstenoja Edvards Snoudens, kurš pirms tam kā līgumstrādnieks strādāja ASV CIP un NDA. Kā noskaidrojās, aizbildinoties ar cīņu pret terorismu, ASV slepenie dienesti vāc datus par interneta lietotāju un telefona tīklu abonentu saziņu lielākajā daļā pasaules valstu.
E. Snoudena publiskotās informācijas dēļ ASV valdība šobrīd tiek pakļauta asai cilvēktiesību aizstāvju organizāciju kritikai, tāpat sarežģījušas ASV attiecības ar valstīm, kuru pilsoņi kļuvuši par izsekošanas objektiem. Tāpat jūtami mazinājusies citu valstu lietotāju uzticība ASV informācijas tehnoloģiju uzņēmumiem.
E. Snoudens savukārt ir apsūdzēts valsts noslēpuma izpaušanā, bet viņa pase tika anulēta. Viņš kopš 23. jūnija atrodas Maskavas Šerementjevas lidostas tranzītzonā, un ir oficiāli lūdzis Krievijai politisko patvērumu.