Obama, ASV viceprezidents Džo Baidens un Obamas administrācijas vadītājs telefonsarunās ar Pārstāvju palātas un Senāta likumdevējiem aktīvi lobē uzbrukumu Sīrijai, skaidroja augsta ranga Baltā nama amatpersona, kas vēlējās palikt anonīma. Turklāt Kongresa politiķiem svētdienas pēcpusdienā tika rīkota slepena sanāksme par situāciju Sīrijā, un šajā sanāksmē piedalījās ap 70 likumdevēju.
Pirmdien Obama Baltajā namā tiksies ar ietekmīgo republikāņu likumdevēju Džonu Makeinu, kurš svētdien atzina, ka vēl nav pārliecināts, vai atbalstīs militāru uzbrukumu Sīrijai. Savukārt otrdien Obama pirms došanās uz Stokholmu tiksies ar augsta ranga republikāņu un demokrātu politiķiem, kuri pārstāv komitejas, kas atbildīgas par nacionālās drošības jautājumiem.
Jāatgādina, ka Obama oficiāli lūdzis Kongresu apstiprināt militāru uzbrukumu Sīrijai. ASV prezidents paziņoja, ka jebkāds uzbrukums Sīrijai būs ierobežots, izslēdzot sauszemes spēku ieiešanu Sīrijas teritorijā. Tas nozīmē, ka militārs uzbrukums Sīrijai nenotiks ātrāk par vismaz 9.septembri, kad uz pirmo sēdi pēc vasaras brīvdienām sanāks ASV likumdevēji.
Kā norāda analītiķi, Obamas solis ir pārsteidzošs, atkāpjoties no ASV prezidentu gadu desmitiem ieturētas politikas. Nododot lēmuma pieņemšanu Kongresa rokās, Obama riskē ar līdzīgu likteni kā Lielbritānijas premjerministrs Deivids Kemerons, kurš piektdien zaudēja balsojumā parlamentā par līdzdalību militārā uzbrukumā Sīrijai.
Baltais nams skaidroja, ka šādas pauzes ieturēšana ļaus Vašingtonai iegūt lielāku starptautisku atbalstu, vienlaikus uzstājot, ka ASV patur tiesības dot triecienu Sīrijai arī ātrāk. Analītiķi uzskata, ka Obamas lēmums atlikt militāru triecienu ir riskants solis, kas tomēr var dot iespēju Vašingtonai iegūt lielāku atbalstu Sīrijas prezidenta Bašara al Asada režīma sodīšanai.
Pārsteidzot savus padomniekus, pretiniekus un pārējo pasauli, Obama nolēma savaldīt savu varu un lūgt ASV Kongresam izlemt par militāro uzbrukumu Sīrijai
Pirms ASV prezidenta paziņojuma plaši tika uzskatīts, ka Vašingtonai ir likumīgas un morālas tiesības veikt triecienu Asada režīmam, lai sodītu par Damaskas pievārtē veikto uzbrukumu ar ķīmiskajiem ieročiem.
Tomēr situāciju sarežģī ASV sabiedrības pretestība, nevienprātība ANO Drošības padomē un Amerikas lielākās sabiedrotās - Lielbritānijas - lēmums nepievienoties iebrukumam. Apstājoties pēdējā brīdī, Obama saskarsies ar apsūdzībām, ka viņš ir vājš, nepilda savus draudus un realizē nevarīgu ārpolitiku.
Tomēr Obama vēl pirms ievēlēšanas ASV prezidenta amatā apšaubīja lielvaru vadītāju tiesības ieraut valsti karos. 2007.gadā Obama kritizēja toreizējo prezidentu Džordžu Bušu par bezgalīgiem un neuzraugāmiem kariem. "Saskaņā ar Konstitūciju prezidentam nav pilnvaru vienpusēji apstiprināt militāru uzbrukumu situācijā, kas nav saistīta ar tūlītēja vai draudoša uzbrukuma apturēšanu nācijai," toreiz kā konstitucionālo tiesību jurists rakstīja Obama.
Avoti Baltajā namā ziņo, ka izšķirošo lēmumu Obama pieņēmis piektdienas vakarā vienatnē un pēc to divpusējās sarunās izskaidrojis sava biroja vadītājam Denisam Makdonafam. Domājams, ka ASV Kongress tomēr apstiprinās militāru triecienu Asada režīmam, taču, kā norāda analītiķi, par sava parlamenta atbalstu bija pārliecināts arī Kemerons.
Demokrāti kontrolē Senātu, bet Pārstāvju palātā vairākums ir republikāņiem, turklāt abās pusēs valda liela nevienprātība par krīzi Sīrijā, līdz ar to balsojuma iznākums nav droši prognozējams. ASV likumdevēju debates par Sīriju aizsāksies otrdien, kad uz sēdi sanāks Senāta Ārlietu komiteja.