Vašingtona šādu lēmumu pieņēmusi, jo Sudānas valdība sestdien noraidīja ASV lūgumu ļaut izvietot amerikāņu jūras kājniekus pie vēstniecības Hartūmā. Satraukumu radījis arī Jemenā bāzētā islāmistu grupējuma Al Qaeda Arābijas pussalā aicinājums musulmaņiem pastiprināt vardarbīgos protestus ASV diplomātiskajām misijām Tuvajos Austrumos.
ASV Valsts departaments arī aicinājis savas valsts pilsoņus izvairīties no došanās uz Tunisiju un Sudānu. Bet Kanāda svētdien paziņoja, ka piesardzības nolūkos uz laiku slēdz vēstniecības Sudānā, Ēģiptē un Lībijā.
Protesti pret musulmaņus aizskarošo filmu sākās pagājušajā otrdienā Ēģiptes galvaspilsētā Kairā, bet nedēļas nogalē tie jau bija pārņēmuši vairāk nekā 20 valstu Tuvajos Austrumos un Dienvidāzijā. Hartūmā protestētāji uzbruka ne vien ASV, bet arī Vācijas un Lielbritānijas vēstniecībām, bet Libānas galvaspilsētā Beirūtā protestu laikā aizdedzināti un izlaupīti amerikāņu ātrās ēdināšanas restorāni Hardee's un KFC. Tomēr pārsvarā demonstrācijas bijušas nevardarbīgas.
Protesti pret filmu notikuši arī ārpus musulmaņu pasaules. Svētdien pie amerikāņu sūtniecības Londonā pulcējās vairāki simti ultrakonservatīvo islāmistu kustības Atbrīvošanas partija atbalstītāju. Sestdien protesti notikuši Beļģijas pilsētā Antverpenē un pie ASV vēstniecības Parīzē, kur aizturēti aptuveni 150 cilvēku, jo demonstrācija nebija saskaņota ar varasiestādēm.