Brīdina par atpakaļgaitu
"Man ir sapnis, ka mani četri bērni kādu dienu dzīvos sabiedrībā, kur tos nevērtēs un netiesās pēc to ādas krāsas, bet pēc to rakstura," 1963. gada 28. augustā uz Linkolna memoriāla kāpnēm Vašingtonā paziņoja tobrīd 34 gadus vecais Kings. Viņš todien teica savu slaveno runu Man ir sapnis, kurā garīdznieks iestājās par brīvību un vienlīdzību visiem amerikāņiem, nešķirojot viņus pēc ādas krāsas. Runai ir nenovērtējama nozīme ASV un arī pasaules demokrātijas vēsturē, un, lielā mērā pateicoties tai, amerikāņi pirms desmit gadiem varēja ievēlēt par prezidentu melnādaino Baraku Obamu.
Ja pēc Obamas nonākšanas Baltajā namā šķita, ka Savienotās Valstis ir uz neatgriešanos izmainījušās un amerikāņu sabiedrība no sevis ir izravējusi rasu naidu, tad Donalda Trampa nonākšana pie varas apliecināja, ka daudzi amerikāņi joprojām sapņo par "baltu Ameriku". Trampa rasistiskie un ksenofobiskie izteikumi un nespēja stingri nosodīt savus galēji labējos atbalstītājus kulminēja pērn augustā liberālajā Šarlotsvilas pilsētiņā, kur neonacisti un baltie rasisti protestēja pret lēmumu aizvākt konfederātu karavadoņa pieminekli.
Cilvēktiesību aktīvisti baidās, ka Trampa prezidentūra var "ieslēgt atpakaļgaitu" visā, kas ir sasniegts pilsonisko tiesību jomā ASV pēc Kinga nāves. Viņa līdzgaitnieks Edvards Linns-Brauns norāda, ka Tramps ir iedvesmojis baltos rasistus. "Viņi baidījās izbāzt savas neglītās galvas visiem redzamā veidā. Tagad Tramps viņiem ir piešķīris balsi un radījis klimatu, kurā viņiem nav bail parādīt savas neglītās galvas," Linns-Brauns sacīja Reuters.
Visu rakstu lasiet laikraksta Diena ceturtdienas, 05. aprīlī, numurā! Ja turpmāk vēlaties Dienas publikācijas lasīt drukātā formātā, laikrakstu iespējams abonēt ŠEIT!
Jā...
Fake news
skumjais