Slaktiņš Floridas skolā: Trampa nokauninātais kārtībnieks aizstāv savu rīcību

Jāatgādina, ka ar šaujamieroci bruņotais kārtībnieks, izdzirdot šāvienu skaņas, nepilnu divu minūšu laikā bija pie ēkas, kurā notika apšaude, taču vilcinājās un nedevās iekšā, tā vietā vairāk nekā četras minūtes uzturoties ārā. Tas redzams skolas videonovērošanas kameru ierakstos. 

Pēc notikušā Pītersons iesniedzis atlūgumu, bet Brovardas apgabala šerifs Skots Izraēls norādīja, ka Pītersona rīcība viņu satriekusi.

Pītersona advokāts Džozefs Diruco norādījis - viņa klients bija pārliecināts par to, ka šāvienu skaņas nāk no ārpuses, nevis no iekštelpām, raksta CNN. Pītersons esot rīkojies atbilstoši apmācībai - sameklējis aizsegu un devis rīkojumu nobloķēt skolas teritoriju. Diruco uzsvēris, ka viņa klientam veltītie pārmetumi par gļēvulību "ir klaji nepatiesi", un pārmetis Pītersona nu jau bijušajam priekšniekam Izraēlam notikumu "vienkāršošanu" un "steigšanos ar secinājumiem" par Pītersona rīcības motīviem. 

Advokāts norādīja, ka Pītersonam dienesta apmācības laikā gadījumā, ja skolas teritorijā izcēlusies apšaude, mācīts meklēt aizsegu un novērtēt situāciju, norādot - viņa klients uzskatījis, ka šāvieni atskanējuši ārpus ēkas, un Pītersons rīkojies saskaņā ar apmācību. Kad ieradusies policija, Pītersons esot likumsargiem teicis, ka "uzbrucējs atrodas ārā", un šo informāciju varot apliecināt radiosakaru ieraksts. 

"Lai nebūtu pārpratumu, Pītersona kungs vēlētos, kaut būtu varējis novērst 17 cilvēku priekšlaicīgo nāvi, un viņš izsaka līdzjūtību visu upuru ģimenēm," bijušā skolas kārtībnieka vārdā paziņojis viņa advokāts.

Savukārt ASV prezidents Tramps notikumu kontekstā apgalvojis, ka "skrietu iekšā ēkā pat tad, ja viņam nebūtu ieroča," un nodēvējis Pītersonu par gļēvuli. Jāatgādina gan, ka Tramps, kaut savulaik mācījies privātajā Ņujorkas Militārajā akadēmijā, piemēram, veiksmīgi izvairījies no iesaukšanas dienestā un nosūtīšanas uz Vjetnamu kara laikā vispirms studiju dēļ, pēc tam veselības dēļ. 2016. gadā intervijā izdevumam The New York Times Tramps skaidroja, ka 1968. gadā diagnosticētu veselības problēmu dēļ nevarējis kājām veikt garas distances. Tajā gadā aktīvajā dienestā tika iesaukti aptuveni 300 tūkstoši amerikāņu.