Kā ziņu aģentūrai BNS pastāstījis Tēvzemes savienības-Lietuvas kristīgo demokrātu frakcijas deputāts Laurīns Kasčūns, uz Minsku pēc Baltkrievijas Apvienotās pilsoņu partijas līdera Anatolija Ļebedko ielūguma līdz ar viņu plānojuši doties tēvzemieši Rasa Jukņevičiene, Audroņus Ažubalis, Zemnieku un zaļo frakcijas pārstāvis Eģidijs Vareiķis, sociāldemokrāte Rimante Šalaševičūte un dalību Liberāļu kustībā apturējušais Gintars Steponavičs, taču nevienam no viņiem nav izdotas vīzas.
Īpašu uzmanību šai pasākumā plānots veltīt nākamnedēļ paredzētajām Krievijas un Baltkrievijas militārajām mācībām Zapad 2017.
"Mums bija paredzēts diskutēt par reģionālo drošību. (..) Domāju, ka piedalīsimies ar skaipa starpniecību, nebūs tik viegli mūs izslēgt," viņš sacījis. "Vēstījums, ko gribam nodot, ir nepārprotams - mēs vēlamies, lai mums būtu neatkarīga, patstāvīga kaimiņvalsts, un ceram, ka pēc mācībām šī patstāvība tomēr saglabāsies, īpaši militārajā jomā."
"Gribam neatkarīgu Baltkrieviju, bet izrādās, ka no [prezidenta] Aleksandra Lukašenko puses dialogs ir diezgan selektīvs. Viņi nobijušies no sešiem parlamenta deputātiem," spriedis Kaščūns.
Kā ziņots, Krievijas un Baltkrievijas militāro mācību Zapad aktīvā fāze norisināsies no 14.septembra līdz 20.septembrim.
Baltkrievija paziņojusi, ka tajās piedalīsies tikai 12 700 karavīri, tikmēr NATO amatpersonas uzskata, ka šis skaitlis mākslīgi pazemināts, sadalot mācības vairākās daļās, lai izvairītos no pienākuma uzaicināt uz tām starptautiskos novērotājus.
Kā iepriekš atzinis Lietuvas militārais izlūkdienests, ļoti iespējams, ka mācību Zapad 2017 scenārijā būs paredzēts bruņots konflikts ar NATO. Daļa no šīm mācībām norisināsies ļoti tuvu Lietuvas valsts robežām, tādēļ Lietuvas amatpersonas neizslēdz tīšu vai netīšu incidentu un provokāciju iespējamību. Savukārt Maskava un Minska apgalvo, ka mācībām būs tikai aizsardzības raksturs.
Lietuvas prezidente Daļa Grībauskaite piektdien uzsvēra, ka šo mācību mērķis ir kaimiņvalstu iebiedēšana, kurai nevajag ļauties.