Igaunijas valdības apstiprinātās prioritātes, kas saskaņotas ar ES Padomi, liecina, ka valsts prezidentūras galvenais uzdevums ir koncentrēties uz ES kā neatkarīga līdera vienotību. Tāpat Igaunija par savām prezidentūras prioritātēm noteikusi veidot atvērtu un inovatīvu ES ekonomiku, drošu un aizsargātu Eiropu, digitālu Eiropu un iekļaujošu un ilgtspējīgu Eiropu.
Viens no plašākajiem pasākumiem Igaunijas ES prezidentūras laikā būs Digitālais samits, kurš Tallinā notiks 29.septembrī, tomēr tas nav ES oficiālo sanāksmju sarakstā, tādēļ valstu un valdību vadītājiem tā apmeklēšana nav obligāta, lai gan tikai Portugāle ir paziņojusi, ka tās valdības vadītājs neapmeklēs šo sanāksmi, jo tas ieplānota tikai dažas dienas pirms pašvaldību vēlēšanām Portugālē.
Kopumā Igaunijas ES prezidentūras laikā no 1.jūlija līdz 31.decembrim plānotas apmēram 20 augsta līmeņa sanāksmes, vizītes un konferencēs, kā arī vēl apmēram 200 ar prezidentūru saistītu pasākumu.
Igaunijas prezidentūras laikā turpināsies bloka sarunas ar Lielbritāniju par tās aiziešanu no ES.
ES prezidentūru rotācijas kārtībā dalībvalstis pārņem uz sešiem mēnešiem. Trīs pēc kārtas esošo prezidentūru starpā tiek saskaņotas prioritātes, lai saglabātu pēctecību ES politikas veidošanā visam blokam nozīmīgos jautājumos.
Igaunija ES prezidentūru pārņem no Maltas, bet nākamā gada 1.janvārī to nodos Bulgārijai.
Lai gan Igaunijai bija paredzēts būt ES prezidējošajai valstij nākamā gada pirmajā pusē, tā kļūst par prezidējošo valsti jau šā gada otrajā pusē Lielbritānijas vietā, kas atteicās no prezidentūras pēc tam, kad pagājušā gada jūnijā referendumā vairākums dalībnieku nobalsoja par Apvienotās Karalistes izstāšanos no ES.