"Bieži tiek vaicāts, vai tas mums vispār ir vajadzīgs. Man tas liekas diezgan interesants jautājums, jo mēs vispār nešaubāmies, vai mums vajadzētu piedalīties pasaules drošības uzturēšanā ne vien ANO misijās, bet arī NATO un Eiropas Savienības (ES) misijās, lai mēs tādā ceļā paši kļūtu stiprāki un atrastu sabiedrotos, bet arī diplomātijā situācija ir tieši tāda pati," viņa sacījusi preses konferencē Kadriorgā.
Pēc Kaljulaidas teiktā, viens no Igaunijas kampaņas mērķiem ir vairot valsts atpazīstamību pasaulē. "Atpazīstamība nozīmē, ka tad, ja ar mums notiktu kaut kas slikts, tas tiktu pamanīts, un tādā ziņā šis darbs neapšaubāmi palielina drošību," spriedusi Igaunijas prezidente.
"Arī mūsu uzņēmēji visnotaļ cītīgi izmantojuši šo kampaņu, lai veicinātu savas aktivitātes. Interese par mūsu kompānijām vērojama īpaši Āfrikas valstīs, kur uzņēmēji var atrast tirgus, kuri nav tik piesātināti kā bagātajās rietumvalstīs," viņa piebildusi. "Tātad mūsu kompāniju klātbūtne Āfrikas valstīs arī ļauj mums kļūt pamanāmākiem."
Igaunija jau 2005.gadā pieņēma lēmumu pretendēt uz ANO Drošības padomes nepastāvīgās dalībvalsts statusu ar pilnvaru termiņu 2020.-2021.gadā. Kaljulaida ir šai iecerei veltītās kampaņas aizgādne.
ANO Drošības padomē pavisam pārstāvētas 15 valstis, proti, piecas pastāvīgās locekles ar veto tiesībām - ASV, Lielbritānija, Francija, Krievija un Ķīna - un desmit nepastāvīgās. Katru gadu piecas nepastāvīgo dalībvalstu grupas pārstāves tiek pārvēlētas uz divu gadu pilnvaru termiņu pēc reģionālā principa.