Pašlaik likums paredz karadienestā iesaukt jauniešus vecumā no 19 līdz 26 gadiem ieskaitot, bet vienlaikus pieņemt dienestā brīvprātīgos vecumā no 18 līdz 38 gadiem.
Pēc Umbrasa teiktā, statistika liecina, ka šobrīd nesamērīgi bieži tiek iesaukti jaunieši, kas vecāki par 23 gadiem, jo viņi parasti jau ir beiguši studijas un dienests viņiem netiek atlikts.
Viņš norādījis, ka šā vecuma iesaucamajiem dienests nereti jau sagādā problēmas ģimenes apstākļu vai darba dēļ, turklāt izrādījies, ka prāva daļa iesaucamo izbraukuši uz ārzemēm. Pagājušā gada laikā vien saņemti gandrīz 3000 iesniegumi ar lūgumu atlikt dienestu. Secināts arī, ka iesaucamajiem, kas vecāki par 23 gadiem, veselības stāvoklis mazāk atbilst izvirzītajām prasībām un arī viņu motivācija ir zemāka.
Ja obligātajā karadienestā vairs netiktu iesaukti pilsoņi, kas vecāki par 23 gadiem, varētu noteikt, ka jauniešus var iesaukt, kolīdz viņi sasnieguši pilngadību, tātad no 18 gadu vecuma, pastāstījis viceministrs.
Tas nozīmē, ka varētu iesaukt aptuveni 3000 jauniešus, kas sasnieguši šo vecumu un nestudē. Viņiem paredzamais militārais dienests arī varētu kļūt par papildu dzinuli plānot savu nākotni un nodienēt vēl pirms studijām, ģimenes dibināšanas un karjeras uzsākšanas, norādījis Umbrass.
Daļējs obligātais karadienests Lietuvā pēc septiņu gadu pārtraukuma tika atjaunots 2015.gadā, pieaugot bažām par Krievijas aktivitātēm Ukrainā un Baltijas jūras reģionā.
NATOvecis
JanisT