Karavīri jau pašlaik palīdz robežsargiem kontrolēt situāciju pie robežas, bet tagad viņiem būs tiesības dot obligātus norādījumus fiziskajām un juridiskajām personām, izsekot un aizturēt personas, kas šos norādījumus nepilda vai tiek turētas aizdomās par noziegumiem, apturēt un pārbaudīt transportlīdzekļus, tajos esošās kravas, cilvēkus un bagāžu, izmantojot arī speciālos līdzekļus.
Šādas tiesības karavīriem paredzētas vienīgi pierobežas joslā un nelegālo imigrantu aizturēšanas vai izmitināšanas vietās.
Lēmums paplašināt karavīru pilnvaras balstīts uz grozījumiem Militāra spēka lietošanas statūtos, ko Seims pieņēma pirms mēneša, lai varētu iesaistīt viņus nelegālo migrantu krīzes risināšanā. Šie grozījumi paredz, ka ārkārtējās situācijas gadījumā, kad notikumi strauji vēršas plašumā, atļauts piesaistīt militārās vienības, lai novēsrtu apdraudējumu mieram sabiedrībā.
Attiecīgu lēmumu pēc valdības ierosinājuma un Ārkārtējo situāciju komisijas pieprasījuma var pieņemt Seims, bet parlamenta sesiju starplaikā - prezidents, taču otrajā gadījumā lēmums Seimam jāapstiprina tuvākajā sēdē.
Kā ziņots, krasi pieaugot nelegālo migrantu plūsmai pāri Baltkrievijas robežai, Lietuva vasarā izsludināja ārkārtējo situāciju. Kopš 3.augusta saskaņā ar iekšlietu ministres Agnes Bilotaites rīkojumu Lietuvas robežsargi migrantiem liek doties atpakaļ.
No gada sākuma līdz šim rīkojumam Lietuvā tika aizturēti vairāk nekā 4100 nelegālo migrantu, bet kopš rīkojuma stāšanās spēkā šķērsot robežu neatļautās vietās liegts vairāk par diviem tūkstošiem ārvalstnieku.
Lietuvas amatpersonas norāda, ka Baltkrievijas režīms apzināti veicina migrantu plūsmu pāri abu valstu robežai, jo Lietuva atbalsta Baltkrievijas demokrātisko opozīciju un ir sniegusi patvērumu tās līderei Svjatlanai Cihanouskai.