ASV lēmums 1945. gadā izmantot nesen izgatavotos atomieročus, lai piespiestu Japānu padoties sabiedroto spēkiem, prasīja vairāk nekā 200 tūkstošu cilvēku dzīvību un atstāja neizdzēšamas vēstures liecības.
Saspringumam starp kodollielvarām pieaugot, 75 gadus pēc 6. un 9. augusta uzlidojumiem Hirosimai un Nagasaki aktīvisti steidz dokumentēt tā laika liecinieku atmiņas un atgādināt pasaulei par atomieroču radītajām šausmām.
Izdzīvojušo liecības
Lai gan Otrais pasaules karš Eiropā beidzās 1945. gada 8. maijā ar nacistiskās Vācijas sakāvi, Japāna atteicās pakļauties ASV, Lielbritānijas un Ķīnas prasībām. Valstīm vēloties strauju konflikta noslēgumu, 6. augustā ASV bumbvedējs Enola Gay virs Hirosimas, kas tolaik bija septītā lielākā Japānas pilsēta, izmeta atombumbu ar nosaukumu Mazais zēns. Sprādziens un tam sekojošais radiācijas vilnis nonāvēja ap 140 tūkstošiem cilvēku. ASV prezidents Harijs Trūmens tolaik sacīja – ja Japāna nepadosies, valsti skars "nepieredzēts iznīcības lietus". Jau trīs dienas vēlāk, 9. augustā, virs Nagasaki tika izmesta atombumba Resnais vīrs. Bumba nogalināja vismaz 74 tūkstošus cilvēku.
Lai gan šogad, baidoties no jaunā koronavīrusa uzliesmojuma, piemiņas pasākumi Japānā būs ierobežoti, dažādas aktīvistu grupas izveidojušas videomateriālus un digitālās konferences, kas 75 gadus pēc traģiskajiem notikumiem atgādina par atomieroču izmantošanas sekām.
Visu rakstu lasiet avīzes Diena ceturtdienas, 6. augusta, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!