Kā izriet no mācību scenārija un kartes, šie draudi saistīti ar triju izdomātu valstu - Veišnorijas, Lubenijas un Vesbarijas - koalīciju, turklāt pēdējā no tām gandrīz pilnībā sakrīt ar Lietuvas teritoriju un ietver lielu daļu Latvijas, izņemot Vidzemi un Ziemeļlatgali.
Lubenijas loma atvēlēta Polijas ziemeļdaļai, bet iekļauj arī nelielu daļu Lietuvas, ieskaitot tā dēvēto Suvalku koridoru - Lietuvas un Polijas robežas posmu, kas ir šaurākā vieta starp Krievijas Kaļiņingradas apgabalu ziemeļrietumos un Baltkrieviju austrumos un kura ieņemšana kara gadījumā bloķētu NATO sabiedrotajiem sauszemes ceļu uz Baltijas valstīm.
Tikmēr Veišnorija aizņem daļu pašas Baltkrievijas teritorijas, un tās robeža sakrīt ar Lietuvas valsts robežu, vēsta Delfi.lt.
"Balstoties uz notikumiem Tuvajos Austrumos un Eiropā, iecere pamatota ar vienu no iespējamajiem krīzes izcelšanās un konflikta saasināšanās variantiem, kas saistīti ar nelikumīgu bruņoto grupējumu, starptautisko separātistu un teroristu un organizāciju aktivitāšu pieaugumu, kas saņem atbalstu no ārienes," skaidrojis Baltkrievijas aizsardzības ministra pirmais vietnieks Oļegs Belokoņevs. "Turklāt konfliktējošās puses izvietojušās reālajās Baltkrievijas robežās. No vienas puses darbojas "ziemeļnieki", kas ietver [Krievijas un Baltkrievijas] Savienoto valsti, no otras "rietumnieki" jeb "ieinteresēto" koalīcija (Veišnorija, Vesbarija un Lubenija)."
"Galvenais konflikta iemesls ir centieni destabilizēt situāciju republikas teritorijā un panākt attiecību pasliktināšanos starp Savienotās valsts subjektiem. Pēdējā laikā tā izraisījušies visi militārie konflikti," viņš turpinājis. "Savukārt Baltkrievija cenšas nepieļaut militāru konfliktu un situācijas destabilizāciju reģionā, bet Krievija saskaņā ar esošo normatīvi tiesisko bāzi sniedz tai politisku, finansiālu, militāri tehnisku un militāru atbalstu."
Belokoņevs norādījis, ka mācības norisināsies divos posmos - pirmajā apvienoto spēku vadība mācīsies izmantot karaspēku pret "nelikumīgām diversantu un izlūku grupām", organizēs savu gaisa kara spēku un pretgaisa aizsardzības izvietošanu, bet otrajā slīpēs dažādu līmeņu štābu savietojamību un izmēģinās perspektīvu karaspēka un bruņojuma vadības sistēmu sadarbību.
Kā atzīmējis Viļņas universitātes Starptautisko attiecību un politikas zinātnes institūta eksperts Nerijus Maļukevičs, kas jau vairāk nekā desmit gadus pēta informācijas karu stratēģiju, uzmanību piesaista apstāklis, ka Krievija un Baltkrievija gatavojas izspēlēt pret tām vērsta hibrīduzbrukuma scenāriju.
"Viņi runā par laivas sašūpošanu, citiem vārdiem sakot, sociālo procesu iekustināšanu, kas sasniedz noteiktu punktu, un tad scenārijā pieminētās valstis ķeras pie agresīvām militārajām darbībām. Tā ir tāda deja vu sajūta, ka tiek slīpēta [Krievijas armijas ģenerālštāba priekšnieka] ģenerāļa Valērija Gerasimova mūsdienu konfliktu stratēģija," viņš spriedis.
"Agrāk par to netika komunicēts šādā veidā, tika runāts mācību laikā vai pēc tām, runāja analītiķi, nevis paši mācību rīkotāji un ne jau vēl pirms mācību sākuma," piebildis eksperts.
Lai gan tiek pieminētas izdomātas pretinieku valstis, nav grūti kartē saskatīt zināmas paralēles ar reālo ģeogrāfisko situāciju - Veišnorijas un Vesbarijas robeža sakrīt ar Lietuvas un Baltkrievijas robežu, bet Lubenija gan it kā sakrīt ar daļu Polijas, taču ietver arī Lietuvas teritorijas daļu - aptuveni 100 kilometrus garu un dažus desmitus kilometru platu sauszemes posmu, kas pazīstams kā stratēģiski svarīgais Suvalku koridors.
"Es to vērtētu kā zināmu ērcināšanu. Izveidot tādu nosacītu scenāriju, ka viena valsts tiek apvienota ar otru - Polijai tiek atdots Suvalku koridors, bet Lietuvai - daļa Latvijas, ir atklāta kaitināšana, zinot par vēsturisko spriedzi, kas pastāvējusi starp Lietuvu un Poliju," izteicies Maļukevičs.
Viņš pievērsis uzmanību arī interesantai sakritībai, uz ko norādījuši paši baltkrievi, proti, izdomātā Veišnorija Baltkrievijas teritorijā it kā nejauši sakrīt ar 1994.gada vēlēšanu ģeogrāfisko robežu - šajā Baltkrievijas daļā toreiz vairāk balsu ieguva nevis tagadējais autoritārais prezidents Aleksandrs Lukašenko, bet viņa sāncensis, šobrīd ārzemēs dzīvojošais Zenons Pozņaks, kurš šopavasar nāca klajā ar "neatkarīgas Baltkrievijas deklarāciju", kurā runāts par to, kas Baltkrievijā būtu darāms varas maiņas gadījumā. "Rodas sajūta, ka šis reģions [mācību scenārija kontekstā] tiek uzlūkots kā sava veida politiskās manipulācijas avots, varbūt pat saistībā ar vēlēšanām," norādījis analītiķis.
Pēc Krievijas aizsardzības ministra vietnieka Aleksandra Fomina teiktā, mācībās plānots iesaistīt aptuveni 12 700 karavīru, no kuriem apmēram 7200 pārstāvēs Baltkrievijas un vēl apmēram 5500 Krievijas bruņotos spēkus, un Baltkrievijas teritorijā būs dislocēti apmēram 3000 Krievijas karavīru.
Tomēr Lietuva uzskata, ka šis skaitlis mākslīgi pazemināts, sadalot mācības vairākās daļās, bet patiesais tajās iesaistīto karavīru skaits varētu sasniegt pat 100 000.
Lai gan Maskava apgalvo, ka šajās mācībās netiks slīpētas iemaņas, kas vajadzīgas kaimiņvalstu teritoriju okupēšanai, pastāv bažas, ka Krievija pēc tām varētu atstāt savus spēkus Baltkrievijas teritorijā. Fomins gan solījis, ka pēc mācībām visi Krievijas karavīri atgriezīsies savā valstī.
Viņš arī norādījis, ka mācībās būs iesaistītas aptuveni 70 militārās lidmašīnas un helikopteri, līdz 680 kaujas tehnikas vienību, ieskaitot 250 tankus, līdz 200 lielgabalu, raķešu artilērijas sistēmu un mīnmetēju, kā arī desmit karakuģu.