Prinstonas Universitātes publiskotajā izdevumā Alberta Einšteina ceļojumu dienasgrāmatas: Tālie Austrumi, Palestīna un Spānija, 1922-1923 vēstīts par slavenā fiziķa pieredzi, ceļojot no Spānijas uz Tuvajiem Austrumiem, tālāk caur Šrilanku (tolaik sauktu par Ceilonu) uz Ķīnu un Japānu.
Jau iebraucot Ēģiptē, Einšteins rakstīja par "visu nokrāsu levantīniem (Levante - termins, ar kuru savulaik apzīmēja plašu reģionu uz austrumiem no Vidusjūras - red.), kas, gluži kā izspļauti no elles, nāca uz kuģa, lai pārdotu savas preces".
Par iedzīvotājiem Šrilankā Einšteins norādījis, ka tie "dzīvo milzu netīrībā, dara maz un tiem vajag maz".
Tomēr visnesaudzīgāk fiziķis novērtējis ķīniešus, kurus raksturojis kā ne visai gudrus, paužot uzskatu, ka "būtu žēl, ja ķīnieši izspiestu vai aizvietotu visas citas rases".
Einšteins Ķīnas iedzīvotājus raksturo kā "īpatnēju nāciju, kura līdzīga ganāmpulkam" un tolaik uzskatīja, ka tie "vairāk līdzinās automatoniem (mehānismiem, robotiem), bet ne cilvēkiem".
Jāatgādina, ka, dzīvodams ASV, Einšteins iestājās par cilvēktiesībām, bija pret tolaik Savienotajās Valstīs valdošo rasu segregāciju un runā gadu pēc Otrā pasaules kara beigām minēja, ka rasisms ir "balto cilvēku slimība".
BBC raksta, ka Einšteinta relativitātes teorija izmainīja veidu, kā cilvēki domā par telpu un laiku, savukārt šīs dienasgrāmatas ir liecinieks, kā laika gaitā progresēja Einšteina uzskati par rasēm.
Ezis
Trollis JT
ļuļa