Tuvojoties sava otrā piecu gadu amata termiņa beigām 31.decembrī, Bans sacīja, ka "tagad ir pats pēdējais laiks", lai par ANO ģenerālsekretāru kļūtu sieviete. Kopš ANO dibināšanas pirms vairāk nekā 70 gadiem šo organizāciju ir vadījuši astoņi vīrieši.
Pašlaik uz Bana nomaiņu ANO ģenerālsekretāra amatā pretendē 11 kandidāti - seši vīrieši un piecas sievietes.
Bans tomēr uzsvēra, ka šis lēmums ir atkarīgs nevis no viņa, bet no ANO Drošības padomes, kurai jāiesaka kandidāts vai kandidāte apstiprināšanai ANO Ģenerālajā asamblejā.
Kad Bans pagājušonedēļ apmeklēja ASV Kalifornijas štatu, viņam tika uzdots jautājums par iespējamību, ka ANO ģenerālsekretāra amatu pirmoreiz ieņemtu sieviete.
Viņš uzsvēra, ka sievietes ir puse no pasaules iedzīvotājiem un ka viņām vajadzētu "dot vienlīdzīgas iespējas".
"Ir daudz ievērojamu un izcilu līderu sieviešu nacionālajās valdībās, citās organizācijās un pat uzņēmēju kopienās, politiskās kopienās, kultūrā un katrā mūsu dzīves aspektā. Nav iemesla, kāpēc lai [viņas] nebūtu Apvienotajās Nācijās," sacīja Bans.
Nenosaucot konkrētus vārdus, viņš sacīja, ka ir "daudz ievērojamu, motivētu līderu sieviešu, kas var reāli mainīt šo pasauli, kas var aktīvi sadarboties ar citiem pasaules līderiem".
ANO ģenerālsekretāra amats tradicionāli tiek ieņemts pasaules reģionu rotācijas kārtībā. Tajā ir bijušas amatpersonas no Āzijas, Āfrikas, Latīņamerikas un Rietumeiropas. 56 valstu grupa rīko kampaņu par to, lai šajā amatā pirmoreiz tiktu ievēlēta sieviete.
ANO Drošības padome ir rīkojusi divus neoficiālus balsojumus, kuros piedalījušies 12 kandidāti, un katrā no tiem sievietes netika augstāk par trešo vietu. Abos balsojumos populārākais bija Portugāles ekspremjers Antoniu Guterrišs, kurš ir arī bijušais ANO bēgļu lietu aģentūras vadītājs.
Pirmajā balsojumā ANO Izglītības, zinātnes un kultūras organizācijas (UNESCO) vadītāja Irina Bokova no Bulgārijas bija trešajā vietā, bet otrajā balsojumā noslīdēja uz piekto pozīciju. Otrajā balsojumā trešajā vietā bija Argentīnas ārlietu ministre Susana Malkorra, kas ir bijusī Bana personāla vadītāja. Bijusī Horvātijas ārlietu ministre Vesna Pusiča, kas pirmajā balsojumā bija pēdējā vietā, atsauca savu kandidatūru.
Pārējās trīs kandidātes sievietes ir Jaunzēlandes ekspremjere Helena Klārka, kas vada ANO Attīstības programmu, ANO ierēdne Kristiana Figeresa no Kostarikas, kas piedalījās vēsturiskas vienošanās izstrādē par cīņu pret klimata pārmaiņām, un bijusī Moldovas ārlietu ministre Natalija Germana.
Jauns balsojums ANO Drošības padomē ir paredzēts 29.augustā, un vēl vismaz viens - septembrī.
Kandidātu nominācijai nav noteikta termiņa, un kā iespējamas kandidātes ir minētas arī Vācijas kanclere Angela Merkele un Eiropas Komisijas budžeta un cilvēkresursu komisāre Kristalina Georgijeva no Bulgārijas.