Atbilstoši konservatīviem aprēķiniem nogalināti 7962 cilvēki, bet 17 811 ievainoti, tomēr patiesie skaitļi varētu būt krietni lielāki.
"Dzīvojamo namu apšaude abās kontaktlīnijas pusēs pēdējo trīs mēnešu laikā ir novedusi pie satraucoša civiliedzīvotāju upuru skaita pieauguma," sacīja ANO augstais cilvēktiesību komisārs Zeids Raads al Huseins.
No maija vidus līdz augusta vidum naidīgo pušu sadursmēs dzīvību zaudējuši vismaz 105 mierīgie iedzīvotāji, salīdzinājumā ar iepriekšējiem trim mēnešiem bojāgājušo civiliedzīvotāju skaits bija 60, paziņojumā norādīja Zeida birojs.
Dokumentā minētas slepkavības, cilvēku nolaupīšana, spīdzināšana, seksuālā vardarbība un piespiedu darbs teroristu pasludinātajās Doņeckas un Luhanskas "republikās", kur trīs miljoniem cilvēku "nav aizsardzības pret cilvēktiesību pārkāpumiem no bruņoto grupējumu un to atbalstītāju puses", teikts ziņojumā.
ANO cilvēktiesību birojs arī norāda, ka Ukrainas drošības dienests mēdzot aizdomās turamajiem noteikt apcietinājumu bez tiesībām sazināties ar ārpasauli, turklāt aizdomās turamie tiekot šādā apcietinājumā bieži spīdzināti.
Krievija pērn februārī okupēja Ukrainai piederošo Krimas pussalu. Kopš pagājušā gada aprīļa Maskavas atbalstītie un apbruņotie kaujinieki, diversanti un Krievijas regulāro vienību karavīri ieņēmuši plašus apvidus Luhanskas un Doņeckas apgabalos, Ukrainas austrumos.
Sodot Krieviju par Krimas aneksiju un Austrumukrainas destabilizāciju, Eiropas Savienība, ASV un citas rietumvalstis noteikušas sankcijas daudzām Krievijas augstākajām amatpersonām, Kremļa tuvākā loka cilvēkiem, kā arī Krievijas ekonomikas finanšu, aizsardzības un enerģētikas nozarēm.