Arheologi atraduši vairāk nekā 650 galvaskausus un tūkstošiem to fragmentu, tostarp sieviešu un bērnu galvaskausus. Tie ar kaļķiem sastiprināti cilindriskas formas celtnē netālu no vietas, kur Acteku impērijas galvaspilsētā Tenočtitlānā atradās Lielais templis.
Zinātnieki uzskata, ka galvaskausu tornis bija daļa no lielās upursienas - galvaskausu struktūras, kas iedvesa bailes spāņu konkistadoros, kad viņi iekaroja Tenočtitlānu.
Šādi veidojumi no sagūstīto pretinieku karotāju galvaskausiem bija raksturīgi vairākām Vidusamerikas kultūrām pirms spāņu iekarojumiem. Taču arheoloģiskie izrakumi, kas Mehiko sākās 2015.gadā, liek uzdot jaunus jautājumus.
"Mēs gaidījām tikai vīriešus, jaunus vīriešus, kādi būtu karotāji," norādīja antropologs Rodrigo Bolaņoss, piebilstot, ka sievietes un bērni, kā tika uzskatīts, nekaroja.
"Notika kaut kas, par ko mēs nezinām," sacīja Bolaņoss, uzsverot, ka šis ir patiesi jauns atradums.
Arheologs Rauls Barrera sacīja, ka, galvaskausi, visticamāk, samūrēti tornī pēc tam, kad bija izstādīti apskatīšanai upursienā.
Tornis, kas ir aptuveni seši metri diametrā, atradās acteku saules dievam veltītās svētnīcas stūrī. Līdz torņa pamatiem arheologi vēl nav aizrakušies.
Nav šaubu, ka tornis ir viena no galvaskausu celtnēm, ko pieminēja kāds spāņu karavīrs, kurš pavadīja Ernanu Kortesu 1521.gada iekarojumos acteku zemēs.
Ziņojot par iekarojumiem, karavīrs rakstīja, ka saskaitījis desmitiem tūkstošiem galvaskausu. Arheologi tornī līdz šim atraduši 676 galvaskausus, bet izrakumi turpinās, un galvaskausu skaits, domājams, pieaugs.
Acteki un citas Vidusamerikas indiāņu ciltis upurēja cilvēkus saules dievam, uzskatot, ka šādi nodrošina sev dieva labvēlību.