Ar Krievijas starpniecību novembrī tika panākta vienošanās par Armēnijas un Azerbaidžānas karadarbības pārtraukšanu Kalnu Karabahā.
Saskaņā ar vienošanos Armēnija bija spiesta atteikties no teritorijām ap Kalnu Karabahu, ko tā kontrolēja kopš uzvaras karā pagājušā gadsimta deviņdesmitajos gados, kā arī no daļas teritoriju pašā Kalnu Karabahā.
Saskaņā ar vienošanos šajās teritorijā ievesti Krievijas miera uzturētāji.
Armēnijas premjerministrs Nikols Pašinjans trešdien pavēstījis, ka viņa valdība ved sarunas "ar krievu partneriem par Krievijas 102.militārās bāzes placdarma izveidi" Armēnijas Sjunikas rajonā, kas robežojas ar Azerbaidžānu un Irānu.
"Armēnijas un Krievijas militārā alianse ir Armēnijas drošības pamats," uzrunājot parlamentu, paziņoja Pašinjans, uzsverot, cik liela nozīme ir "Krievijas un Armēnijas militārajai savienībai un kopīgai pretgaisa aizsardzības sistēmai".
Armēnija ir Krievijas vadībā izveidotās Kolektīvās Drošības līguma organizācijas (KDLO) dalībvalsts. Šajā militārajā aliansē ir arī Baltkrievija un trīs Vidusāzijas valstis - Kazahstāna, Kirgizstāna un Tadžikistāna.
Tomēr saskaņā ar KDLO līgumu Krievijai nav automātiski jāsniedz atbalsts Armēnijai, ja tā tiek pakļauta kādas ārvalsts uzbrukumam.
Šobrīd Armēnijas teritorijā esošajā Krievijas karabāzē, kas atrodas valsts otrajā lielākajā pilsētā Gjumri, izvietoti 3000 krievu karavīru. Turklāt uz Armēnijas robežām ar Azerbaidžānu, Turciju un Irānu arī atrodas krievu robežsargi.
Armēnijas attiecības ar Turciju ir saspīlētas kopš neatkarības iegūšanas 1991.gadā, un kopš tā laika abu valstu kopējā robeža ir slēgta.
Abu valstu attiecības vēl vairāk pasliktinājis Turcijas sniegtais militārais atbalsts Azerbaidžānai un Erevānas centieni panākt, lai armēņu slepkavošana, kuru Pirmā pasaules kara laikā izvērsa toreizējā Osmaņu impērija, tiktu atzīta par genocīdu.