"Katru vasaru dodos mājup, un zaļo aļģu ieraudzīšana [jūrā] nav labākais brīvdienu sākums," norādījis komisijas loceklis no Somijas Ville Itala. "Tās ir ne tikai netīras, bet arī bīstamas," viņš piebildis.
Baltijas jūras ūdens testi apliecinājuši ļoti izteiktu fosfora un slāpekļa klātbūtni, ar ko skaidrojama potenciāli toksisku aļģu ziedēšana - process, ko sauc par eitrofikāciju. Jūras augsto piesārņojumu galvenokārt veicinājusi mēslojuma neproduktīva izmantošana saimniecībās un neefektīva notekūdeņu tīrīšana pilsētās, pausts ziņojumā.
Ziņojuma veidotāji apmeklējuši Somiju, Latviju un Poliju, kā arī nosītījuši anketas Dānijas, Vācijas, Igaunijas, Lietuvas un Zviedrijas atbildīgajām iestādēm. Revīzijas palāta secinājusi, ka līdz 2012. gada beigām "bija vērojams neliels progress" bīstamo vielu noplūdes mazināšanā Baltijas jūrā, tomēr dažos gadījumos piesārņojums bijis augstāks kā vidēji posmā no 1997, līdz 2003.gadam.
Paaugstināts slāpekļa daudzums konstatēts jūras ūdeņos pie visām Baltijas valstīm un Somijas.
Eiropas auditori arī secinājuši, ka dalībvalstis, kas bijušas tieši atbildīgas par notekūdeņu sistēmas uzlabošanu, nav skaidri definējušas, kā to īstenos. Pārmetumi veltīti arī komisijai, kurai bija jāpārbauda, vai ap Baltijas jūru esošo valstu valdības izpilda Eiropas līmenī panāktās vienošanās vides aizsardzības jomā.
"Darbība bijusi gausa, lai atklātu pārkāpumus un prasītu atbildību no valstīm," secināts ziņojumā, kur lasāms - komisijai raitāk jāpieņem lēmumi, lai vērstos pret Lietuvu, Latviju, Igauniju un Poliju. Visas šīs valstis, pievienojoties Eiropas Savienībai 2004.gadā, saņēma termiņus, kuros jāievieš vides aizsardzības pasākumi Baltijas jūras piesārņošanas mazināšanai.
Tā vietā komisija "ilgi pēc pievienošanās līgumos noteiktajiem termiņiem" sākusi oficiālas sarunas ar šīm valstīm tā saucamās ES pilotsistēmas ietvaros, kas ir etaps pirms formālās pārkāpumu procedūras sākšanas.
Aizstāvot EK darbību, ziņojumā arī ierakstīts, ka "alternatīvi instrumenti vai politiskais dialogs var būt efektīvi par pārkāpumu procedūru".
jūrmalnieks