Interpolā iesniegti dokumenti par Luksemburgas deputātu Franku Engelu, Kipras deputāti Eleni Teoharusu un Čehijas deputātu Jaromiru Štetinu.
Balsošanas dienā Azerbaidžānas Ārlietu ministrija paziņoja, kas ārvalstu pilsoņi, kas uzturas Kalnu Karabahā referenduma laikā, par šīs teritorijas apmeklēšanu tiks iekļauti nevēlamo personu sarakstā.
Tomēr pret trim eiroparlamentāriešiem tika ierosināta arī krimināllieta, bet tiesa vēlāk pieņēma lēmumu par viņu arestu.
Viņi tika izsludināti starptautiskajā meklēšanā "pa Interpola līniju", atsaucoties uz ģenerālprokuratūru, vēsta ziņu aģentūra APA.
Azerbaidžānas Ģenerālprokuratūra arī ierosinājusi krimināllietu pret Armēnijas, Spānijas un Lielbritānijas zinātniekiem, kas Kalnu Karabahas teritorijā veica lauka pētījumus.
Krimināllieta ierosināta pret Armēnijas Zinātņu akadēmijas mikrobioloģijas institūta līdzstrādnieku Levonu Episkopjanu, Spānijas Dabaszinātņu institūta pētnieku Jolandu Fernandesu Halvo, Lielbritānijas Blanfordas muzeja Azohas projekta direktori Taniju Kingu un Londonas Dabaszinātņu muzeja zinātnisko līdzstrādnieku Pīteru Endrū saistībā ar arheoloģiskajiem izrakumiem Kalnu Karabahas Azohas alā.
Kalnu Karabaha, kas padomju laikā bija Azerbaidžānas PSR sastāvā, kopš deviņdesmito gadu sākuma ir "de facto" neatkarīga armēņu republika. Kaut arī kopš PSRS sabrukuma Azerbaidžāna nekad nav kontrolējusi Kalnu Karabahu, tā šo armēņu apdzīvoto reģionu uzskata par savu teritoriju. Azerbaidžāna, kuras aizsardzības budžets pārsniedz visa Armēnijas valsts budžeta apjomu, draudējusi zaudētās teritorijas atgūšanai izmantot spēku, ja sarunas nedos nekādus rezultātus.
Konflikts Kalnu Karabahā ir iesaldēts kopš 1994.gadā noslēgta pamiera, tomēr arī tā laikā katru gadu tiek nogalināti daži desmiti cilvēku.
Ziņa papildināta ar 6.-8.rindkopu
Bocmanis