Unionisti, kas bija bloķējuši Karalisko avēniju, apmētāja policistus ar ķieģeļiem, pudelēm un citiem priekšmetiem, un piecus cietušos likumsargus nācās nogādāt slimnīcā. Ievainoti arī divi pilsētnieki.
Nekārtību dalībnieki aizdedzinājuši arī vairākas automašīnas. Septiņi protestētāji ir aizturēti par kārtības traucēšanu, taču Ziemeļīrijas policijas priekšnieks Mets Begots brīdinājis, ka sekos arī citi aresti.
Pilsētas cietums "uztūks", kad tur tiks nogādāti visi vainīgie, piebildis Begots. Protestētāju izklīdināšanai policija pielietoja ūdensmetēju un gumijas lodes.
Unionisti policiju apsūdzējuši pārmērīga spēka lietošanā, taču galvenā konstebla palīgs Džordžs Hamiltons norādījis, ka "policija tika pakļauta spēcīgiem un pastāvīgiem uzbrukumiem no pūļa, kuru nolūks bija izraisīt nekārtības". Viņš aicinājis kopienu līderus pielikt pūles, lai mazinātu pilsētā spriedzi.
Republikāņu gājiens tika rīkots, pieminot Lielbritānijas varasiestāžu 1971.gada 9.augusta lēmumu, ar kuru Ziemeļīrijā tika atļauta personu internēšana bez tiesas sprieduma. Šis bija viens no vispretrunīgākajiem lēmumiem, kuru Londona pieņēmusi trīs desmitgades ilgušā Ziemeļīrijas konflikta laikā.
Pamatojoties uz šo rīkojumu, bez tiesas sprieduma tika ieslodzīti gandrīz 2000 cilvēku, pamatā īru republikāņi. Viņi tika internēti līdz pat 1975.gadam.
Lai gan šīs politikas mērķis bija apslāpēt vardarbību, kas bija pārņēmusi Londonas pārvaldīto provinci, tā tikai veicināja jauniešu pievienošanos īru nacionālistu teroristiskajam grupējumam "Īrijas Republikāņu armija" (ĪRA) un vēl vairāk uzkurināja konfliktu, kas kopumā prasīja aptuveni 3500 dzīvību.
Sadursmes Belfāstā notika arī ceturtdienas vakarā, kad ievainojumus guva astoņi policisti.