Ministrs šodien devās reģionālajā vizītē uz Kuldīgu un Ventspili, lai apmeklētu Zemessardzes 45.nodrošinājuma bataljonu un Zemessardzes 46.kājnieku bataljonu, aģentūru LETA informēja ministra padomniece sabiedrisko attiecību jautājumos Līga Krapāne.
Ministrs Kuldīgā iepazinās ar situāciju bataljonā, materiāltehnisko nodrošinājumu un nepieciešamo atbalstu. Pēc bataljona apmeklējuma ministrs teica, ka "šis bataljons ir viens no Zemessardzes labākajiem piemēriem, uz ko varētu tiekties arī citi bataljoni".
Ņemot vērā, ka Kuldīgā ir plānots būvēt standartizētu noliktavu Zemessardzes vajadzībām, ministrs uzskata, ka uz to ir jāiet arī citiem bataljoniem.
Ministrs Kuldīgā arī pārliecinājies, ka liela nozīme ir bataljona vadības attieksmei un šajā bataljonā tā ir uzteicama.
Ministrs izteica gandarījumu, ka Zemessardzē iestājas arvien jauni cilvēki un Zemessardzei ir ļoti laba sadarbība ar pašvaldībām.
Ar Ventspils pašvaldību ministrs pārrunāja iespējas nākotnē sadarboties, piemēram, izmantojot Ventspils lidlauka kapacitāti aizsardzības vajadzībām un uzlabojot sadarbību ar Ventspils ostu.
Sākot pildīt aizsardzības ministra pienākumus, Bergmanis ir paudis apņemšanos apmeklēt visus Zemessardzes novadus un iepazīties ar situāciju visos 18 Zemessardzes bataljonos.
Ministrs jau apciemojis zemessargus Jēkabpilī un Aizkrauklē.
Jau ziņots, ka nākotnē plānots palielināt ne tikai karavīru skaitu, bet arī zemessargu un jaunsargu skaitu. Pašlaik zemessargu ir nedaudz vairāk kā 8000, bet atbilstoši valsts aizsardzības plāniem līdz 2020.gadam zemessargu skaitu plānots palielināt no 12 000 līdz 13 000.
Viena no Aizsardzības ministrijas prioritātēm ir Zemessardzes stiprināšana. Zemessardzes kaujas spēju attīstības pirmā posma realizācijas rezultātā 2018.gadā paredzēts izveidot 18 paaugstinātas gatavības apakšvienības - 14 paaugstinātas gatavības vada līmeņa apakšvienības ar integrētām pretgaisa aizsardzības, prettanku, snaiperu un inženieru spējām un četras specializētās vada līmeņa apakšvienības ar aizsardzības pret masu iznīcināšanas ieročiem, pretgaisa aizsardzības, mīnmetēju un inženieru spējām. Paaugstinātas gatavības apakšvienību izveidei Zemessardzē kopumā nepieciešami 70 miljoni eiro.