Oslo pilsētas tiesai iesniegtajā vēstulē advokāti, kas pārstāv 56 izdzīvojušos un upuru ģimenes, apšaubīja divu tiesas ekspertu slēdzienu, ka 32 gadus vecajam Bēringam-Breivīkam laika gaitā attīstījusies paranoiskā šizofrēnija, kas ir garīgs stāvoklis, kurš mainīja viņa spriešanas spējas, varēja novest pie uzbrukumiem un ietekmēja viņu uzbrukumu laikā.
Advokāti paskaidro, ka vairāki aculiecinieki, kas redzēja, kā Bērings-Breivīks nogalina 69 cilvēkus Utejas salā, "raksturo viņu kā cinisku un racionālu, viņi nesaprot, kā var secināt, ka viņš ir psihiski slims".
29.novembrī divi tiesas norīkoti psihiatri iesniedza savu ziņojumu. Prokurors Sveins Holdens žurnālistiem paziņoja, ka 243 lappušu garajā psihiatru ziņojumā abi eksperti secinājuši, ka Bērings-Breivīks "dzīvo savā ilūziju pasaulē", kā iespaidā "viņš tic, ka var noteikt, kuram jādzīvo un kuram jāmirst". Labējais ekstrēmists "pastrādātās slepkavības raksturoja kā mīlestības izpausmi pret šiem cilvēkiem".
Advokāti atzina, ka ar Bēringu-Breivīku pavadījuši sešas stundas, analizējot psihiatru ziņojumu, pēc kā ekstrēmists norādījis uz "faktu kļūdām, meliem un to, ka viņa teiktais izņemts no konteksta", uzverot, ka nepiekrīt psihiatru atzinumam.
Lai gan vēlāk psihiatru secinājumus apstiprināja arī ekspertu kolēģija, cietušo advokāti uzsver, ka plašsaziņas līdzekļos izskanējuši informācija liecina, ka neviens no trim psihologiem un psihiatrs, kas cietumā pārbauda Bēringa-Breivīka stāvokli, nav ziņojuši nedz par paranoiskās šizofrēnijas pazīmēm, nedz arī pašnāvnieciskām tieksmēm.
Līdz ceturtdienai visām iesaistītajām pusēm ir jāizlemj, vai pieprasīt jaunu uzbrucēja psihiatrisko ekspertīzi.
Galīgo lēmumu par to, vai Bēringu-Breivīku var saukt pie atbildības par pastrādātajiem noziegumiem, pieņems tiesa, kas gan praktiski seko ekspertu secinājumiem.
14.novembrī tiesnesis nolēma vēl uz 12 nedēļām līdz 6.februārim pagarināt viņam noteikto drošības līdzekli apcietinājumu. Pirmajās četrās nedēļās viņam liegts izmantot medijus, bet pirmajās astoņās nedēļās viņa apmeklētājus un pastu kontrolē varas iestādes. Līdz 17.oktobrim Bērings-Breivīks atradās pilnīgā izolācijā, bet līdz 28.novembrim viņam bija liegts pieņemt apmeklētājus un sazināties ar ārpasauli.
Bērings-Breivīks tiesā atzinās slaktiņa īstenošanā, tomēr savu vainu noliedza. Ekstrēmists arī neatzina, ka tiesai ir jurisdikcija izskatīt viņa lietu.
22.jūlijā Bērings-Breivīks sarīkoja divus teroraktus. 32 gadus vecais ekstrēmists atzīst, ka sarīkoja sprādzienu valdības kvartālā galvaspilsētā Oslo, kurā gāja bojā astoņi un ievainoti vairāki cilvēki, bet vēlāk, pārģērbies par policistu, sarīkoja apšaudi valdošās Darba partijas jaunatnes nometnē Tīrifjordena ezera Utejas salā, kur ekstrēmists nogalināja 69 cilvēkus.