Grēns laikrakstam stāstījis, ka pēc iepazīšanas ar daļu no 243 lappuses garo psihiatru ziņojumu, Bērings-Breivīks norādījis uz "faktu kļūdām, meliem un to, ka viņa teiktais izņemts no konteksta".
Psihiatri šonedēļ prokuroriem iesniegtajā ziņojumā, pēc intervijām ar ekstrēmistu secinājuši, ka 32 gadus vecajam Bēringam-Breivīkam laika gaitā attīstījusies paranoiskā šizofrēnija, kas ir garīgs stāvoklis, kas mainīja viņa spriešanas spējas un tas varēja novest pie uzbrukumiem un ietekmēja viņu uzbrukumu laikā.
Prokurors Sveins Holdens žurnālistiem paziņoja, ka 243 lappušu garajā psihiatru ziņojumā abi eksperti secinājuši, ka Bērings-Breivīks "dzīvo savā ilūziju pasaulē", kuru iespaidā "viņš tic, ka var noteikt, kuram jādzīvo un kuram jāmirst". Labējais ekstrēmists "pastrādātās slepkavības raksturoja kā mīlestības izpausmi pret šiem cilvēkiem".
Advokāts atzina, ka ar Bēringu-Breivīku pavadījuši sešas stundas, analizējot psihiatru ziņojumu.
"Viņš domā, ka viņi [psihiatri] dažus viņa izteikumus uzskata par dīvainiem, ko viņš neuzskata par dīvainiem. Un viņš nepiekrīt spriedumam, ka ir garīgi slims," skaidroja Grēns, piebilstot, ka ekstrēmists "ir nobažījies par faktu, ka ekspertiem trūkst zināšanu par politiskajām ideoloģijām".
Diagnozes dēļ tiesa var nolemt, ka Bērings-Breivīgs nespēj tiesas priekšā atbildēt par pastrādāto, tā vietā viņam var noteikt iespējams pat uz visu mūžu garīgās veselības aprūpi slēgta tipa medicīnas iestādē.
Otrdien iesniegto psihiatru vērtējumu izvērtēs tiesu ekspertu komiteja, lai pārbaudītu, ka tā atbilst visām profesionālajām prasībām.
Galīgo lēmumu par to, vai Bēringu- Breivīku var saukt pie atbildības par pastrādātajiem noziegumiem, pieņems tiesa, kas gan praktiski seko ekspertu secinājumiem. Bija plānots, ka Bēringu- Breivīku tiesāt sāks nākamā gada 16.aprīlī un tiesa ilgs apmēram desmit nedēļas.
14.novembrī tiesnesis nolēma vēl uz 12 nedēļām līdz 6.februārim pagarināt viņam noteikto drošības līdzekli apcietinājumu. Pirmajās četrās nedēļās viņam būs liegts izmantot medijus, bet pirmajās astoņās nedēļās viņa apmeklētājus un pastu kontrolēs varas iestādes. Līdz 17.oktobrim Bērings- Breivīks atradās pilnīgā izolācijā, bet līdz pirmdienai viņam bija liegts pieņemt apmeklētājus un sazināties ar ārpasauli.
Tiesas sēdē, kas šajā lietā pirmo reizi bija atklāta, Bērings- Breivīks atzinās slaktiņa īstenošanā, tomēr savu vainu noliedza. Ekstrēmists arī neatzina, ka tiesai ir jurisdikcija izskatīt viņa lietu.
Bērings- Breivīks 22.jūlijā sarīkoja divus teroraktus. 32 gadus vecais ekstrēmists atzīst, ka sarīkoja sprādzienu valdības kvartālā galvaspilsētā Oslo, kurā gāja bojā astoņi un ievainoti vairāki cilvēki, bet vēlāk, pārģērbies par policistu, sarīkoja apšaudi valdošās Darba partijas jaunatnes nometnē Tīrifjordena ezera Utejas salā, kur ekstrēmists nogalināja 69 cilvēkus.