Berluskoni cieš graujošu sakāvi Milānā un Neapolē

Pisapijas uzvara pielikusi punktu 18 gadus ilgajai labējo kontrolei pār Itālijas ekonomisko galvaspilsētu, kas vienlaikus ir arī Berluskoni dzimtā pilsēta.Vēlēšanu otrajā kārtā, kas notika svētdien un pirmdien, Pisapija ieguva 55,1% balsu, kamēr Moratti atbalstīja tikai 44,89% vēlētāju.Arī Neapolē, kas jau līdz šim atradās kreiso rokās, vadībā izvirzījies viņu kandidāts - bijušais prokurors Luidži de Magistris, kas ieguvis 65,34% balsu, ievērojami apsteidzot savu sāncensi Džanni Letjeri.Lai gan centriski labējā koalīcija cietusi sakāvi arī Kaljāri, Novārā un Triestē, par vissmagāko tiek uzskatīts tieši zaudējums Milānā, kam piemīt liela simboliska nozīme, un daudzi analītiķi uzskata, ka tas liecina gan par Berluskoni valdības turpmāko likteni, gan par viņa politiskās karjeras nākotni kopumā.Berluskoni aktīvi iesaistījās Moratti kampaņā, paziņojot, ka vēlēšanu iznākums būs viņa popularitātes pārbaudes tests.Analītiķi norāda, ka sakāve vietējās vēlēšanās vēl vairāk saspīlēs attiecības Berluskoni vadītajā koalīcijā, kurā pārstāvētā Ziemeļu līga pēdējo nedēļu laikā izrāda arvien lielāku neapmierinātību ar premjeru.Daļa ekspertu norāda arī uz to, ka labējo nometnē nav skaidrības par iespējamo Berluskoni pēcteci.Vienlaikus vēlēšanu iznākums Milānā varētu likt pārgrupēties arī lielākajai opozīcijas partijai - kreisi centriskajai Demokrātiskajai partijai, jo vēlēšanu pirmajā kārtā tās oficiālo kandidātu pārspēja Pisapija, kurš politiskajā spektrā atrodas vēl tālāk kreisajā flangā.Pisapija vēlas izveidot jaunu multikulturālisma centru, kā arī aicinājis cilvēcīgāk izturēties pret čigāniem, un pēc viņa negaidītās uzvaras vēlēšanu pirmajā kārtā Berluskoni brīdināja, ka Milāna var pārtapt par "islāma pilsētu" un "čigānvillu".Šoreiz vēlēšanas notika 1310 no 8100 Itālijas municipalitātēm.