Reaģējot uz Polijas trimdas valdības vadītāja ģenerāļa Vladislava Sikorska prasību veikt 1940.gadā Katiņas apkārtnē un citviet Krievijā pastrādāto poļu virsnieku masu slepkavību izmeklēšanu, Čērčils bijis vienisprātis ar Staļinu, ka šī ideja būtu noraidāma.
"Mums, protams, stingri jāiebilst pret jebkādu Starptautiskā Sarkanā krusta vai jebkuras citas organizācijas izmeklēšanu Vācijas kontrolētā teritorijā," sarunā ar toreizējo ASV prezidentu Franklinu Rūzveltu uzsvēris Čērčils, citējot Staļinam nosūtīto telegrammu. "Šāda izmeklēšanu būtu krāpšana, un jebkuri secinājumi būtu iegūti ar terorisma palīdzību."
PSRS iekšlietu karaspēks 1940.gada pavasarī Katiņas apkārtnē un citviet noslepkavoja 22 000 poļu virsniekus un intelektuālās elites pārstāvjus, kuri krita gūstā un tika arestēti 1939.gadā, kad padomju armija kopīgi ar nacistisko Vāciju okupēja Poliju. Līdz pat 1990.gadam PSRS apgalvoja, ka šajā noziegumā vainojama nacistiskā Vācija.
Kā ziņots, pirmdien ASV Arhīvu pārvalde nodeva atklātībai līdz šim slepenos dokumentus, kas saistīti ar Katiņas lietu. Atselepenoto dokumentu kopējais apjoms pārsniedz 2000 lapaspušu, un ASV vēstniecība Varšavā norādījusi, ka tie "dos ievērojamu ieguldījumu mūsu zināšanās par noziegumu pret poļu nāciju".
Kā liecina dokumenti, Čerčils sarunā ar Staļinu atzinis, ka ģenerālis Sikorskis atrodas "sarežģītā stāvoklī", jo izjūt poļu spiedienu apliecināt savu nepakļaušanos Padomju Savienībai.
Tomēr 1943.gadā Lielbritānijas premjers komunistiskā režīma tirānu brīdinājis, ka gadījumā, ja Sikorskim "būs jāaiziet, mums būs jātiek galā ar kādu vēl sliktāku".
Pēc Lielbritānijas ārlietu ministra Entonija Īdena aicinājuma Sikorskim atteikties no prasībām sākt starptautisku izmeklēšanu Čērčils 1943.gada 23.aprīlī atskaitījies Staļinam: "Īdena stingro protestu rezultātā Sikorskis piekritis pārtraukt prasīt Sarkanā krusta izmeklēšanu un informēt par to Sarkanā krusta vadību Barnē. Viņš atturēs arī poļu presi no polemikas."
"Šajā sakarā," turpina Čērčils, "es izvērtēju iespējas apklusināt tos poļu laikrakstus šajā valstī (Lielbritānijā), kas uzbrūk padomju valdībai un tajā pašā laikā uzbrūk Sikorskim par mēģinājumiem sadarboties ar Padomju Savienību."
Čērčils izmisīgi centās saglabāt diplomātiskās attiecības starp Poliju un PSRS, lai tādējādi nedotu nacistiskās Vācijas rokās propagandas ieroci, kas vājinātu sabiedroto pozīcijas.
Taču britu pūliņi nāca par vēlu. Telegrammā, kas datēta ar 1943.gada 25.aprīli, Staļins Čērčilu informēja: "Vēlos norādīt, ka attiecību saraušana ar Polijas valdību ir jau izlemta un šodien [PSAR ārlietu ministrs] V.M.Molotovs šajā sakarā nosūtījis notu. Šādu rīcību pieprasīja mani kolēģi, jo oficiālā poļu prese nepārtraukti turpina un katru dienu pat vērš plašumā pret PSRS naidīgo kampaņu."