Kopš 1.aprīļa lokauta dēļ skolu nevar apmeklēt ap 875 000 bērnu vecumā no sešiem līdz 16 gadiem. Lokauts sākās, saasinoties strīdam starp skolotāju arodbiedrību un pašvaldībām, kas vada skolas. Lokauta dēļ skolās aizliegts ieiet aptuveni 69 000 skolotāju.
Lokauts radījis neierastu situāciju Dānijas sabiedrībā, kurā vairumā gadījumu strādā abi vecāki. Deviņus gadus vecā Oskara tēvs Martins Moss uzskata, ka pašreizējā situācija sagādājusi "lielas mocības visiem". Sākoties lokautam, viņa dēls atstāts vecāsmātes, bet pēcāk vecātēva uzraudzībā. Šonedēļ Oskaru pieskata tante. "Pirmā nedēļa viņiem bija jaukas brīvdienas. Bija jautri kādu laiciņu nodarboties ar ko citu, taču tagad bērniem patiešām tas ir apnicis," atzīst Moss.
Skolotāju lokautam ir tieša ietekme arī uz darba devējiem. Moss ir vadītājs digitālo fotogrāfiju kompānijā "ColorClub," un arī uzņēmuma darbinieki, kuriem ir bērni, lokauta dēļ "ņem bērnus līdzi uz darbu, agrāk dodas prom no darba vai vēlāk ierodas darbā".
Savukārt rotaļlietu ražotāja "Lego" sabiedrisko attiecību eksperts Roars Rude Trangbeks stāsta, ka pa uzņēmuma galvenā biroja telpām pirmdien "skraidīja un ar "Lego" spēlējās" četri bērni. "Mēs esam pateikuši darbiniekiem, ka viņi drīkst ņemt bērnus līdzi uz darbu un pieskatīt tos, ja vienlaikus viņi var izpildīt savus ikdienas pienākumus. Taču ir noteikti ierobežojumi. Ir jāizpilda darbs. Un jāņem vērā arī citi darbinieki," uzsvēra Trangbeks.
Viņa izteikumi liecina, ka uzņēmumu pacietība attiecībā uz bērnu ņemšanu līdzi uz darbu sāk izsīkt un aizvien pieaug spiediens pret vecākiem rast citus risinājumus. Tie, kuri strādā ražotnēs, savus bērnus līdzi ņemt nevar, tādēļ viņi spiesti ņemt atvaļinājumu vai arī izmantot laiku, kas viņiem pienākas par nostrādātajām virsstundām. Tikmēr paši pedagogi lokauta laikā nesaņem algu.
Sarunās iesaistītā Dānijas skolotāju arodbiedrība (DLF) izveidojusi streika fondu, no kura skolotāji par zemām procentu likmēm var aizņemties naudu. "Skolotājus šī situācija apbēdina. Viņi vēlas atgriezties darbā," norāda DLF biedre un bijusī skolotāja Birgite Birkvada. Tikmēr vecāko klašu skolēniem 2.maijā jākārto eksāmeni, lai gan jau mēnesi mācības nenotiek.
Skolotāju arodbiedrību un pašvaldību strīda pamatā ir reformas attiecībā uz skolotāju darba apstākļiem, nosakot, ka skolotājiem jāpavada vairāk laika klasēs un mazāk - gatavojoties stundām.
Skolotāju darba devējus - pašvaldības - pārstāvošā organizācija "Kommunernes Landsforening" (KL) uzskata, ka skolu vadībai būtu jāpiešķir pilnvaras izlemt, cik daudz laika skolotāji pavada, mācot bērnus, sagatavojoties stundām, izvērtējot skolēnu darbus vai pildot citus pienākumus. Neilgi pēc lokauta sākuma KL galvenais pārstāvis sarunās Mikāls Zīglers uzsvēra: "Dānijas modelis nevar nozīmēt tikai to, ka pastāvīgi uzlabojas darba ņēmēju apstākļi".
Taču skolotāji uztraucas, ka šādu pilnvaru piešķiršana skolu vadībai mazinātu mācību procesa kvalitāti. "Nevienā citā Eiropas valstī nav noteikts ierobežojums skolotāju darba stundām," norāda skolotāju arodbiedrības vadītāja vietniece Dorte Lange. Līdz šim skolotāja darba slodzes sadalījumu regulēja kolektīvais darba līgums, kas bija noslēgts starp skolām un pašvaldībām. Līdzšinējās vienošanās termiņš beidzās 31.martā.
Situāciju vēl vairāk sarežģī valdības priekšlikums pagarināt mācību dienu, tādējādi skolotājiem nāktos strādāt ilgāk, par to nesaņemot lielāku atalgojumu. Līdz šim valdība centusies neiejaukties strīdā, aicinot pašvaldības un pedagogus pašiem pārvarēt domstarpības.
Tomēr valdība aktīvi iestājas par tās rosinātajām pārmaiņām. "Valdības rosināto primārās izglītības reformu mērķis nav ietaupīt līdzekļus, bet gan paaugstināt izglītības kvalitāti," skaidrots finanšu ministra Bjarnes Koridona izplatītajā paziņojumā.
Taču dabaszinību skolotāja Lone Skafte Jespersena valdības pausto uzskata par muļķībām. Pēc viņas teiktā, daudzi kolēģi ir aizgājuši no darba, jo atalgojums ir pārāk zems, taču slodze aizvien tiek palielināta. Jespersena atzīst, ka viņu "skumdina, ka mūsu profesija ir pārāk zemu novērtēta".
Un, lai gan lokauts neskaitāmām ģimenēm radījis sarežģījumus, skolotāji cer, ka dāņi būs saprotoši. "Uz kārts likta mūsu bērnu izglītības kvalitāte. Mēs ceram, ka Dānijas tauta to redz," uzsver Lange.