Pabeigs pavasarī
Pagāja teju pusgads, pirms izdevās pabeigt visus sagatavošanās darbus, pagājušajā nedēļā dodot startu vērienīgajai izcelšanas operācijai. Par to atbildīga amerikāņu glābšanas darbu un vraku izcelšanas kompānija Titan Salvage, kurai palīdz itāļu Microperi, kas specializējusies zemūdens darbos. Operāciju plānots pabeigt 2013. gada pavasarī, un darbs uzticēts tieši šīm kompānijām, jo tās solījušas mazākos iespējamos postījumus apkārtējai videi, kā arī apņēmušās neatbaidīt tūristus.
Pirmajā fāzē sākts ar kuģa augšējā klāja radara masta, slidkalniņiem rotātā peldbaseina un lielā, dzeltenā dūmeņa demontēšanu. Operācijā iesaistītie speciālisti cer, ka līdz augusta beigām izdosies nostiprināt teju 300 metru garo kuģi, lai nepieļautu, ka tas noslīd no klints, pret kuru atbalstījies tā vraks.
Zem kuģa pēc tam uzstādīs zemūdens platformu un izveidos tādu kā aptvaru no konteineriem, kas pildīti ar ūdeni, lai nodrošinātu papildu svaru. Tad Costa Concordia ar celtņiem mazliet pacels, lai varētu nostiprināt arī to pusi, kas šobrīd guļ uz piekrastes akmeņiem.
Pēc tam kuģi pacels stateniskā stāvoklī, lai varētu to aizvilkt līdz vienai no tuvējām ostām. Visticamāk, kādreiz greznais laineris pēc tam tiks sagriezts gabalos un nonāks metāllūžņos.
Tā solās būt dārgākā kuģa traģēdija un glābšanas operācija pasaules vēsturē, taču, pateicoties apdrošināšanai, kuģa īpašniecei - kompānijai Costa Crociere - tā izmaksās tikai 15 miljonus eiro, vēstīja laikraksts La Repubblica. Lai gan tā ir ievērojama summa, tā nebūt nav lielākā, no kā kompānijai šogad nākas šķirties. Februārī to piemeklēja vēl viena nelaime. Uz lainera Costa Allegra Indijas okeānā izcēlās ugunsgrēks, ko drīz vien apdzēsa. Tomēr kuģis sāka dreifēt, un to nācās aizvilkt uz Seišelu salām. Šis incidents kompānijai izmaksāja vairāk, proti, 19 miljonus eiro.
No klints veidos pieminekli
Džiljo sala, kas tulkojumā no itāļu valodas lepojas ar lilijas vārdu, galvenokārt pazīstama kā atpūtnieku paradīze. Liela daļa salinieku darbojas tūrisma biznesā, tādēļ pusgrimušais vraks draud iecirst robu salinieku maciņos, ko plānākus jau darījusi Itālijas finanšu krīze. Lai arī viesnīcnieki stāsta par tūristu skaita kritumu, tas drosmīgākos un ziņkārīgākos atpūtniekus nav atturējies no zvilnēšanas saulainajā Džiljo salas pludmalē.
Vietējie vēlas, lai vraku pēc iespējas ātrāk izceļ, baidoties, ka tas var kaitēt aizsargājamās jūras teritorijas ekosistēmai. Kā rakstīja Corriere della Sera, salinieki ir noguruši no pastiprinātās uzmanības, kas tiem pievērsta traģēdijas dēļ, kad ziņkārīgie cenšas piekļūt pēc iespējas tuvāk vrakam. Vietējie aicina respektēt upuru piemiņu un vairāk par visu vēloties, kaut varētu aizmirst par traģēdiju, taču ik rītu par to atgādina milzīgais vraks pludmalē.
Uz salas tiks izveidots piemineklis traģēdijas upuriem. To veidos no akmens, kuram liktenīgajā vakarā uzskrēja kuģis. Ap 80 tonnu smago zemūdens klinti izcels no ūdens, pārvēršot to piemiņas memoriālā.
«Šobrīd mēs vēl nezinām, kur tas tiks uzstādīts, taču, visticamāk, tas atradīsies pie ieejas ostā, lai salas viesi un vietējie to varētu skaidri saskatīt un godināt upuru piemiņu,» sacīja Džiljo mērs Serdžio Ortelli. «Tās nakts notikumi ir kas tāds, ko Džiljo nekad neaizmirsīs, un šis akmens tam būs par atgādinājumu.»
Costa Concordia 13. janvārī uzskrēja zemūdens klintij un apgāzās. Avārijā dzīvību zaudēja 32 no vairāk nekā 4200 cilvēkiem, kas atradās uz klāja. Traģēdijā vaino kapteini Frančesko Sketīni, kuram izmeklēšanas laikā piemērots mājas arests. Vīrietis esot apzināti novirzījies no kursa un pietuvojies krastam, lai šādi nodotu sveicienu saliniekiem. Kapteinim pārmet arī to, ka viņš par stundu novilcinājis evakuāciju, cenšoties slēpt, ka uzskrējis klintij, tādā veidā milzīgā lainera sānos iecērtot 70 metru lielu caurumu.