Abas pilnīgi vienādās Mēness gravitācijas izpētes zondes jeb GRAIL tika palaistas izplatījumā 10. septembrī un pēc vairāk nekā simts dienu ilga lidojuma iegājušas Mēness orbītā sestdien un svētdien. «Atkorķējam šampanieti un uzsaucam tostu par Mēnesi,» NASA ziņoja savā profilā miniblogu vietnē Twitter pēc tam, kad pirmā zonde iegāja Mēness orbītā.
Tuvākajos divos mēnešos aparāti pakāpeniski «savilks» savas orbītas, lai tās maksimāli tuvotos aplim. Sākot ar 2012. gada martu, aparāti 82 dienas riņķos ap Mēnesi 55 kilometru attālumā no Zemes pavadoņa virsmas, sinhroni nosūtot uz Zemi telemetriskos datus.
Mēness neregulārās virsmas un blīvuma dēļ tā gravitācijas lauks ir nevienmērīgs. Nepārtraukti mērot attāluma izmaiņas starp abām zondēm, zinātnieki varēs izveidot Zemes pavadoņa gravitācijas karti. Tiklīdz lidaparāti pārvietosies virs planētas blīvākajiem reģioniem, to pārvietošanās ātrums nedaudz palielināsies lielāka gravitācijas spēka dēļ. Izmaiņas lidojuma ātrumā būs tikai niecīga daļa no mikrona sekundē. Mikrons ir aptuveni tikpat plats kā sarkanais asins ķermenītis.
Iegūtie dati tiks izmantoti, lai modelētu Mēnes iekšējo uzbūvi, kas ir trūkstošais elements informācijai, kas par Zemes pavadoni tikusi iegūta iepriekšējās vairāk nekā simts misijās, no kurām sešas ir bijušas cilvēku ekspedīcijas, kuras NASA organizēja no 1969. līdz 1972. gadam.
Gravitācijas lauka karte palīdzēs noskaidrot precīzu Mēness izcelšanos. Zinātnieki uzskata, ka Mēness izveidojās pēc tam, kad kosmisks objekts Marsa izmērā ietriecās Zemē īsi pēc Saules sistēmas izveidošanās pirms aptuveni 4,5 miljardiem gadu. Tomēr neatbildēts paliek jautājums, kā Mēness attīstījās.