Pēc viņa domām, novērotāju skaitu ir jēga paplašināt tikai tad, ja viņiem tiek dota pilnīga piekļuve visai Austrumukrainai, tostarp teritorijām, kas pašreiz neatrodas Ukrainas valdības kontrolē, un teritorijām gar Ukrainas un Krievijas robežu.
"Kamēr šādi jautājumi nav atrisināti, papildu novērotājiem būs maza ietekme uz misijas spējām novērot Minskas vienošanās īstenošanu," pavēstīja Apakans, informējot EDSO dalībvalstis par situācijas attīstību.
EDSO dalībvalstis martā nolēma nākotnē dubultot misijas novērotāju skaitu līdz 1000 darbiniekiem visā Ukrainā. Pašreiz misijā darbojas 429 novērotāji, no kuriem 331 atrodas Ukrainas austrumos.
Apakans sacīja, ka līdz maija vidum novērotāju skaitu Austrumukrainā plānots palielināt līdz 500.
"Pamiers joprojām ir trausls, un situācija vietējiem iedzīvotājiem nedroša. Visām pusēm jāizrāda maksimālā savaldība un (..) jādubulto savi centieni panākt politisku noregulējumu," uzsvēra Apakans.
Viņa ziņojumā EDSO dalībvalstīm teikts, ka pamiera pārkāpumi kopš februāra vidus ir gājuši mazumā, tomēr apšaudes ar viegliem ieročiem, granātmetējiem, ložmetējiem un mīnmetējiem turpinās ik dienu.
Apakans arī norādīja, ka attiecībā uz smago ieroču atvilkšanu, par ko tika panākta vienošanās februārī, puses "tikai daļēji sniegušas nepieciešamo informāciju", tādēļ misija ieroču atvilkšanu nevar apstiprināt.
Saskaņā ar ANO datiem Ukrainas konfliktā dzīvību zaudējuši vairāk nekā 6000 cilvēku un vairāk nekā miljons civiliedzīvotāju bijuši spiesti pamest savas mājas.