"Kad cilvēkiem rodas grūtības aptvert, kas slēpjas aiz šādas masu slepkavības, tad vienkāršākā atbilde, ka slepkavam "vajadzētu būt trakam". Neizskaidrojamo iemeslu var izskaidrot tikai kā ārprāta rīcību, ko pēc definīcijas nevar racionāli izskaidrot. Šī rīcība bija tik zvērīga, sekas tik smagas, ka vainīgajam vajadzētu būt vājprātīgam," norāda Veslijs, kuru Norvēģijas valdība 2011.gada septembrī uzaicināja izvērtēt ārkārtas dienestu medicīnisko un psihosociālo reakciju uz traģiskajiem 22.jūlija notikumiem.
Kamēr Veslijs uzturējās Oslo, vēl nebija publicēts psihiatru slēdziens par Bēringa-Breivīka pieskaitāmību. Profesors norāda, ka ikviens, ar ko viņš runāja, uzsvēra, ka Bēringu-Breivīku "nevajadzētu uzskatīt par nepieskaitāmu. Un, kad visiem un arī man par pārsteigumu psihiatri nāca klajā ar paziņojumu, ka Bērings-Breivīks cieš no šizofrēnijas, visi bija sašutuši".
Veslijs norāda, ka Bēringa-Breivīka gadījums izgaismo divus populārus nepareizus uzskatus - ka šausmīgi noziegumi ir saistāmi ar garīgām saslimšanām un ka psihiatrija ļauj cilvēkiem izbēgt no soda".
Lai Bēringa-Breivīka rīcību varētu izskaidrot ar šizofrēniju, tai vajadzētu būt maldīgu māniju rezultātam. "Taču viņa pedantiskā uzbrukumu plānošana neliecina par šizofrēnijas dezorganizāciju. Mani kolēģi tiesu medicīnas psihiatrijā nespēj atcerēties tādu gadījumu, kad kāds [garīgi slims cilvēks] būtu bijis tik tālredzīgs, lai paņemtu līdzi paziņojumu "kanalizācijas tīrīšana", lai izvairītos no uzmanības pievēršanas sēra smakai, kas nāca no pašizgatavotajām sprāgstvielām viņa automašīnā", raksta Veslijs.
Attiecībā uz uzskatu, ka psihiatrija palīdz cilvēkiem izvairīties no soda, Veslijs norāda, ka garīgas saslimšanas diagnozes gadījumā noziedzniekam parasti nākas izolācijā no ārpasaules pavadīt ilgāku laiku nekā cietumā.
Pērn divi tiesas nozīmēti psihiatri secināja, ka Bērings-Breivīks cieš no paranoīdas šizofrēnijas un tādēļ ir nepieskaitāms. Ekspertu slēdziens Norvēģijā izpelnījās asu kritiku un tika plaši apšaubīts, kas pamudināja tiesu pieņemt lēmumu par atkārtotas ekspertīzes nepieciešamību. Atkārtotajā ekspertīzē gan masu slepkava tika atzīts par pietiekami pieskaitāmu, lai tiktu tiesāts.
Pats Bērings-Breivīks uzstāj, ka viņš ir pieskaitāms. Viņš atzinis, ka ieslodzīšana psihiatriskajā slimnīcā būtu ļaunākais iespējamais sods, kas viņam varētu tikt piemērots, jo tas grautu viņa 1500 lapaspušu biezajā manifestā pausto vēstījumu. Tomēr galīgais lēmums par to, vai atzīt apsūdzēto par garīgi pieskaitāmu, vienalga būs jāpieņem tiesnesim.
Bērings-Breivīks pagājušā gada 22.jūlijā sarīkoja sprādzienu Norvēģijas valdības ēku kvartālā Oslo centrā. Pēc tam viņš devās uz Ūteijas salu, kur uzbruka valdošās Darba partijas jauniešu organizācijas vasaras nometnes dalībniekiem. Saskaņā ar oficiāli apstiprinātajiem datiem sprādzienā Oslo centrā gāja bojā astoņi cilvēki un vēl 30 guva ievainojumus, bet apšaudē Ūteijas salā viņš nogalināja 69 cilvēkus, bet vēl 67 tika ievainoti. 16.aprīlī ekstrēmists stājās tiesas priekšā. Spriedums viņam tiks nolasīts jūlijā.