Kopš 1953.gada ik gadu divu mēnešu garajā sezonā pavasarī simtiem alpīnistu cenšas atkārtot jaunzēlandieša Edmunda Hilarija un viņa pavadoņa šerpas Tenziga Norgeja sasniegumu. 62 gadu laikā aptuveni četriem tūkstošiem arī izdevies sasniegt "pasaules jumta" augstāko kori. Tomēr ne bez sekām - alpīnistu maršrutus "izgrezno" ceļā pamesti skābekļa baloni, saplīsis vai nolietots alpīnistu ekipējums, sadzīves atkritumi, cilvēku izkārnījumi, kas klinšainajā apvidū saltajos apstākļos nesadalās, un pat cilvēku mirstīgās atliekas.Par problēmu ik pa laikam izsakās pazīstami alpīnisti. "Divi populārākie maršruti - viens no ziemeļu puses, viens no dienvidu puses - ir ne tikai kāpēju "pārapdzīvoti", bet arī pretīgi piesārņoti. Drazas burtiski gāžas ārā no ledājiem, un bāzes nometnes ir piegānītas ar ekskrementu piramīdām," 2013.gadā _National Geographic _publicētā rakstā sašutumu paudis alpīnists Marks Dženkinss.Nu problēmu atzinušas un tai uzmanību pievērsušas arī Nepālas varasiestādes. "Alpīnistu atstātie izkārnījumi un piesārņojums draud ar ekoloģisku katastrofu Everestā, radot slimību izplatīšanās risku," otrdien norādījis Nepālas Alpīnisma asociācijas vadītājs, atzīstot, ka līdz šim problēmai nav pievērsta pienācīga vērība. Alpīnisti, pirms uzsāk ceļu uz virsotni, vairākas nedēļas pavada bāzes nometnē un kādā no četrām nometnēm starp bāzes nometni un virsotni, lai aklimatizētos. Nometnēs ir teltis un pats nepieciešamākais aprīkojums, taču nav tualešu.Asociācijas vadītājs aicinājis Nepālas valdību strādāt pie risinājumiem, kas piespiestu alpīnistus savākt aiz sevis un atbrīvoties no atkritumiem videi draudzīgā veidā, lai Everests arī turpmāk paliktu iecienīts alpīnistu galamērķis, nevis atbaidītu tūristus.Nepālas valdība gan vēl nav paziņojusi par rīcības plānu tualešu ierīkošanai, taču no šīs sezonas vismaz bāzes nometnē tiks izvietoti darbinieki, kas uzraudzīs alpīnistus un atturēs viņus no "drazošanas".
Everests pārvēršas milzīgā izkārnījumu, drazu un līķu čupā
Ik gadu simtiem aktīvās atpūtas tīkotāju dodas uz alpīnistu meku Everestu, lai iekarotu pasaulē augstākā kalna virsotni vai, mazāk pieredzējušu kāpēju gadījumā, gidu pavadībā vismaz sasniegtu kādu no augstākajām nometnēm. Tomēr gadu desmitu laikā kopš 1953.gada, kad pirmo reizi reģistrēta sekmīga virsotnes sasniegšana, kādreiz tik nomaļā, cilvēka rokas neskartā ainava pārvērtusies atkritumu, izkārnījumu un pat cilvēku mirstīgo atlieku kaudzē, vēsta Asociated Press.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.