Grenlandieši vēlas izmantot zem milzīgās teritorijas gulošos bagātīgos resursus, arī reti sastopamo radioaktīvo metālu urānu, lai samazinātu finansiālo atkarību no Dānijas Karalistes, kuras ikgadējās subsīdijas veido aptuveni divas trešdaļas no Grenlandes ekonomikas.
Tajā pašā laikā daudzi no salas 57 tūkstošiem iedzīvotāju baidās, ka intensīvāka zemes dzīļu apguve apdraudēs vidi, ietekmēs salinieku tradicionālo dzīvesveidu un pārplūdinās Grenlandi ar iebraucējiem.
Nevēlas ķīniešus
Otrdien notikušajās Grenlandes parlamenta vēlēšanās uzvarējis sociāldemokrātiskais spēks Siumut jeb Progresa partija, kura līdere Aleka Hammonda, visticamāk, kļūs par salas pirmo sievieti premjerministri.
Trešdien publicētie galīgie balsošanas rezultāti liecina, ka par Progresa partiju nobalsojuši 42,8% balsstiesīgo grenlandiešu. Otru lielāko balsu skaitu - 34,4% - ieguvusi līdzšinējā valdības vadītāja Kūpika Kleista sociālistu partija Inuit Ataqatigiit jeb Tautas savienība, vēsta AP.
Uzvara Progresa partijai dos 14 no 31 deputāta mandātiem parlamentā, kas nozīmē, ka A. Hammondai būs jāveido koalīcija. Pagaidām nav zināms, ko viņa piesaistīs jaunajai valdībai, tomēr maz ticams, ka tā būs ideoloģiski tuvā Tautas savienība.
Šīm Grenlandes likumdevēja vēlēšanām bija pievērsta neredzēti plaša starptautiska uzmanība, jo globālo klimata izmaiņu rezultātā strauji kūst ledāji, kas sedz 80% salas teritorijas, atvieglojot pieeju pazemes resursiem. Tas licis saausīties daudzām pasaules valstīm un kompānijām, kas par iespējami izdevīgākiem nosacījumiem vēlas iegūt daļu no šīm bagātībām.
Gan Progresa partija, gan Tautas savienība atbalsta minerālu ieguvi, lai Grenlande varētu pakāpeniski samazināt ekonomisko atkarību no Dānijas, kas ik gadu saliniekiem piešķir 3,3 miljardus kronu (297 miljoni latu).
Tomēr Progresa partija uzskata, ka K. Kleista valdība ir rīkojusies pārāk strauji, pērn decembrī steigā pieņemot likumu, kas atļautu lielu minerālu ieguves projektiem piesaistīt lētas darbarokas no ārvalstīm, piemēram, Ķīnas, kas visaktīvāk izrādījusi interesi par kalnrūpniecības projektiem Grenlandē.
Vairākums Grenlandes iedzīvotāju ir koncentrēti galvaspilsētā Nūkā un citās nelielās pilsētiņās salas dienvidrietumu piekrastē, bet pārējie mitinās nomaļos ciematos, kur dzīve saistīta ar zvejniecību un roņu un vaļu medīšanu. Pavisam maz grenlandiešiem ir nepieciešamo zināšanu, lai strādātu kalnrūpniecībā.
«Cilvēkiem ir jāļauj uzdot jautājumus: ko man kā ciema iedzīvotājam nozīmēs 3000 ķīniešu strādnieku ierašanās, ko tas nozīmēs man un manām medību teritorijām?» par vietējo nākotni aizdomājas A. Hammonda.
Uz naftu cerības neliek
Eiropas Komisija lēš, ka Grenlandē atrodas 9%no visas pasaules retajiem derīgajiem izrakteņiem, kas ir svarīgi viedtālruņu, ieroču sistēmu un citu modernu tehnoloģiju ražošanā. Kāds Austrālijas uzņēmums aprēķinājis, ka salas dienvidos, kas nav klāti ar ledājiem, tā ik gadu varētu iegūt ap 40 tūkstošiem tonnu reti sastopamu metālu.
Daļa no šiem izrakteņiem satur radioaktīvo elementu urānu, tādēļ līdzšinējā Grenlandes valdība bija uzlikusi liegumu to ieguvei un uzstāja, ka tas ir jāpatur spēkā līdz brīdim, kad būs pilnībā izvērtēta urāna ieguves ietekme uz vidi.
Vēlēšanās uzvarējusī A. Hammonda ir paziņojusi, ka vēlas panākt, lai ārvalstu naftas ieguves un kalnrūpniecības uzņēmumi, kas vēlēsies darboties Grenlandē, maksā lielākus nodokļus. Viņa arī gatavojas atcelt radioaktīvo materiālu ieguves aizliegumu rūdai, kurā urāna oksīda daudzums nepārsniedz 0,1%, raksta Reuters.
Grenlande, kas 2008. gadā tautas nobalsošanā pārliecinoši atbalstīja plašāku pašnoteikšanos no Dānijas, īstermiņā uzsvaru liek uz minerālu un metālu ieguvi, jo līdz šim veiktie pazemes urbumi salas piekrastes ūdeņos nav atklājuši naftas un dabasgāzes atradnes, kas būtu ekonomiski izdevīgas.