Horvātu nacionālisti 2013.gadā savāca vairāk nekā 600 000 parakstu petīcijai, kas pieprasīja konstitūcijas grozījumus, nosakot, ka minoritātei kādā teritorijā jāveido vismaz puse no iedzīvotāju kopskaita, lai pieprasītu savai valodai piešķirt oficiālu statusu.
Ja šādi grozījumi referendumā tiktu apstiprināti, serbu lietotās kirilicas izmantošana oficiālām vajadzībām Vukovarā tiktu aizliegta.
Tomēr tiesa atzina, ka konstitūcijā aizsargātās minoritāšu tiesības nevar tikt ierobežotas referenduma ceļā, taču vienlaikus norādīja, ka valdībai jāņem vērā horvātu ciešanas, ko pagājušā gadsimta deviņdesmito gadu sākumā sagādāja serbu agresija, un gada laikā jārod šīs problēmas risinājums.
Horvāti un serbi faktiski runā vienā valodā, taču rakstībā serbi lieto kririlicu, bet horvāti - latīņu alfabētu. Serbi uzstāj, ka apvidos, kur viņi ir vismaz trešdaļa no iedzīvotāju kopskaita, ceļu zīmēm un citām informatīvām norādēm jābūt veidotām paralēli abās rakstībās.
Horvātijas Neatkarības kara laikā Vukovara stipri cieta. 1991.gada beigās to ielenca un pēc tam sagrāva bijušās Dienvidslāvijas armija. Serbu vienības tur pastrādāja arī šī kara laikā fiksēto smagāko kara noziegumu - noslepkavoja vairāk nekā 260 horvātu gūstekņu.
Vukovara kļuvusi par Horvātijas neatkarības cīņu simbolu, un tāpēc pilsētā dzīvojošajiem horvātiem ir grūti pieņemt ielu nosaukumus, kas rakstīti kirilicā.
Šādu uzrakstu parādīšanās izsauca protestus un jaunizvietoto bilingvālo norāžu postīšanu. Tas savukārt pilsētā noveda pie starpetniskās spriedzes pastiprināšanās.