Par kataloņu valodas aizstāvību iestājies pat Barselonas Futbola klubs. "FC Barselona vēlas paust savu aktīvo atbalstu kataloņu valodai un valodas apguves modelim, kāds Katalonijas skolās izmantots pēdējos 34 gadus," teikts trešdien izplatītajā kluba paziņojumā. "Kataloņu valoda un tās mācīšana mūsu skolās veido daļu mūsu identitātes un ir svarīgākais elements sabiedrības saliedēšanai, kā arī līdzāspastāvēšanai mūsu valstī."
Katalonijas politiķu un mediju satraukumu izsaukusi iecere īstenot nacionālās izglītības sistēmas reformu, par kuru pirmdien paziņoja Spānijas izglītības ministrs Hosē Ignasio Verts un kuras svarīgākais mērķis ir spāņu valodas ietekmes palielināšana valsts reģionos. Verts ierosinājis atcelt prasību zināt kataloņu valodu, lai studētu Katalonijas universitātēs, kā arī uzlikt par pienākumu Barselonai apmaksāt privātos spāņu valodas kursus, ja to pieprasa bērnu vecāki.
Taču pašreizējās Katalonijas izglītības sistēmas aizstāvji, kuri vēlas panākt vispārēju kataloņu lietošanu, Madrides iecerēs saskata uzbrukumu savai nacionālajai identitātei, kuras saknes meklējamas ilgu laiku pirms Spānijas centralizētās valsts izveidošanās.
Kataloņu valodas jautājums ir īpaši delikāts tāpēc, ka ģenerāļa Fransisko Franko diktatūras laikā no 1939. līdz 1975.gadam tās lietošana sabiedriskajā telpā vispār bija aizliegta. Jau oktobrī Verts izpelnījās kritiku par savu paziņojumu, ka konservatīvās Tautas partijas veidotā valdības mērķis esot "pārspāņot kataloņu skolēnus".
Barselona jau piedraudējusi, ka iecerēto reformu apstrīdēs tiesā, liekot Vertam steigšus nākt klajā ar apgalvojumu, ka reformas mērķis neesot mazināt kataloņu valodas nozīmi. "Tas varēja rasties tikai no pilnīgas Katalonijas nepazīšanas vai arī vienkārši no ļauna nolūka," norādījis reģionālās valdības pārstāvis Fransesks Homss. "Ja nepieciešams vērsties Konstitucionālajā tiesā, mēs to darīsim."
Pašreizējā valodas mācīšanas sistēma "ir veiksmīgs modelis," sarunā ar aģentūru AFP savukārt norādīja Katalonijas skolotāju arodbiedrības USTEC līderis Hoseps Marija Serveljo. "Pat UNESCO un Eiropas Savienība uz to norāda kā uz nediskriminējošu sistēmu, kas ikvienam dod iespēju pārzināt oficiālās valodas" - gan spāņu, gan kataloņu, kas abas tiek plaši lietotas, piebilda Serveljo. "Jaunais Spānijas likums uzkurina spriedzi starp Kataloniju un Spāniju. Tautas partija un Verts ideoloģiskos motīvus stāda augstāk par rezultātiem." Tikmēr Katalonijas izglītības ministre Irēne Rigava otrdien pameta sarunas ar Vertu, paziņojot, ka "valoda nav apspriežams" jautājums.
Spriedze Barselonas un Madrides attiecībās pēdējo mēnešu laikā arvien pieaug. Iedvesmojoties no plašajām neatkarības atbalstītāju demonstrācijām Katalonijas Nacionālajā dienā, kas tiek atzīmēta 11.septembrī, reģionālās valdības premjerministrs Artūrs Mass pieprasīja Spānijas valdībai uzsākt sarunas par par Katalonijas "fiskālo neatkarību", kas ļautu reģionam pašam iekasēt nodokļus un lemt par gūto ieņēmumu tērēšanu. Spānijas premjers Mariano Rahojs šo prasību noraidīja, uz ko Mass reaģēja, izsludinot pirmstermiņa vēlēšanas un apsolot uzvaras gadījumā sarīkot referendumu par Katalonijas "pašnoteikšanos".
25.novembrī notikušajās vēlēšanās pārliecinošu uzvaru guva kataloņu nacionālistu partijas, lai gan Masa vadītās alianses "Konverģence un Savienība" (CiU) pārstāvniecība reģionālajā parlamentā saruka no no 62 līdz 50 deputātiem. Neskatoties uz grūtībām sarunās par jaunas koalīcijas izveidi, Mass uzstāj, ka ideju par neatkarības referendumu nav vajadzības atmest. Paredzēts, ka izglītības jautājumu Mass ar pārējiem kataloņu politiķiem apspriedīs 12.decembrī.