Iepriekšējā dienā Ukrainas drošības spēki zaudēja 30 kritušos, un varasiestādes solījušas, ka krievu algotņu un vietējo separātistu bruņotās bandas par to samaksās.
Kā ziņots, reaktīvo mīnmetēju apšaudē pie robežas ar Krieviju piektdien krita 19 ukraiņu karavīri. Citviet Ukrainas austrumos piektdien krita vēl četri karavīri, bet septiņi nogalināti naktī uz sestdienu notikušajos uzbrukumos.
Tikmēr ievainoto ukraiņu karavīru skaits pārsniedzis 120 cilvēkus.
Ukrainas varasiestāžu kaujinieciskā reakcija uz pēdējiem separātistu uzbrukumiem pārliecinājusi daudzus no miljonu lielā Doņeckas iedzīvotāju kopskaita, ka gaidāma pilsētas bombardēšana un ka laiks doties prom.
Pilsētas mērs piektdien devies uz tikšanos ar Ukrainas prezidentu Petro Porošenko, lai pārrunātu iespējas, kā "izvairīties no asinspirts un aviācijas un smagās artilērijas izmantošanas".
Maskavas aicinājumiem uzsākt tiešas sarunas ar separātistiem pēkšņi pievienojusies arī Eiropas Savienība (ES), taču Kijeva, šķiet, negrasās ieklausīties šajās prasībās.
Porošenko kancelejas vadītājs Jurijs Lucenko norādījis, ka nekādu sarunu vairs nebūs.
"Tie, kas sevi dēvē par Doņeckas un Luhanskas tautas republiku vadītājiem, nav nekas. Viņi ir Kremļa lelles, pakalpiņi," uzsvēra Lucenko. "Vienīgā iespējamā puse, kas var tikt iesaistīta sarunās, ir Krievijas prezidents Vladimirs Putins. Un vienīgais jautājums, kuru iespējams apspriest, ir teroristu izvešana no Ukrainas teritorijas."