"Tas ir Kurdistānas reģiona ziņā, izlemt, vai tas ir pieņēmis stratēģisku lēmumu palikt par Irākas daļu, vai arī izšķirties par savas neatkarīgu valsts izveidi," intervijā tīmekļa vietnei iraqoilforum.com paziņoja Luajbi. "Nav pieņemams, (..) ka kurdi paraksta līgumus (..) bez 15 pārējo provinču iedzīvotāju dalības lēmuma pieņemšanā," uzsvēra ministrs.
Kurdistānas reģiona valdība ir parakstījusi aptuveni 40 līgumus ar ārvalstu kompānijām par naftas ieguvi un eksportu, neprasot tam centrālās valdības Naftas ministrijas atļauju. Naftas ministrija savukārt noslēgusi savus līgumus un atteikusies iesaistīties darījumos ar firmām, kurām jau ir līgumi ar Kurdistānas reģiona valdību.
Mediju uzmanības lokā šī konfliktsituācija nonāca oktobrī, kad Kurdistānas reģions noslēdza darījumu ar ASV kompāniju ExxonMobil par naftas iegulu izpēti sešos reģiona apgabalos.
Kompānijai jau iepriekš bija noslēgts līgums ar Irākas centrālo valdību, un Bagdāde paziņoja, ka tai tagad ir jāizšķiras par vienu no tiem.
Šo ultimātu intervijā iraqoilforum.com atkārtoja arī Luajbi. "Viņiem tiek prasīts izšķirties par galīgo nostāju. Mūsu pozīcija ir skaidra. Nevienai kompānijai, ne Exxon, ne citai, netiks atļauts pārkāpt mūsu konstitūciju un pašreizējos likumus un direktīvas," paziņoja ministrs. "Ja tā izvēlēsies izstāties [no sadarbības ar centrālo valdību], tā būs lielākā zaudētāja. Visa Kurdistānas reģiona nafta nav nekas, salīdzinājumā ar WQ naftas lauku," viņš piebilda.
Irākas 2012.gada budžeta plānā naftas eksports lēsts uz 2,6 miljoniem barelu dienā, no kuriem 175 000 barelu nāks no Kurdistānas reģiona.
Kurdistānas reģions saņem 17% no valsts budžeta līdzekļiem. Reģions sastāv no trim provincēm un tam ir pašam savs parlaments, kas kontrolē visas politikas jomas, izņemot valsts aizsardzību un ārlietas.