Izraēla šos līdzekļus iesaldēja, mēģinot izdarīt spiedienu uz palestīniešu līderi Mahmudu Abasu, kurš iesniedza lūgumu ANO atzīt Palestīnu par neatkarīgu valsti. Izraēlas premjerministrs Benjamins Netanjahu vairākkārt paziņoja, ka šis M. Abasa solis novedīs pie situācijas reģionā saasināšanās.
Kā paskaidroja Izraēlas premjerministrs, lēmums atsaldēt fondus saistīts ar to, ka „situācija ir normalizējusies” un Palestīnas vadība uz laiku atteikusies no idejas par valstiskuma atzīšanu. Tajā pašā laikā Izraēlas galēji labējās un nacionālistiskās partijas, kas ietilpst valdošajā koalīcijā, nav atbalstījušas B. Netanjahu, uzskatot spiediena uz M. Abasu pārtraukšanu par nelietderīgu.
Jāpiebilst, ka kad Izraēla noteica finanšu ierobežojumus Palestīnas autonomijai, ASV, Eiropas Savienība un virkne citu valstu nosodīja šo lēmumu. Viņuprāt, finansējuma atņemšana M. Abasam un viņa piekritējiem nozīmē netiešu atbalstu radikālajai kustībai Hamas, kura atrodas pie varas Gazas joslā – otrā palestīniešu kontrolē esošajā teritorijā. Atsaucoties uz šo iemeslu ASV arī atjaunoja savas finanšu palīdzības sniegšanu palestīniešiem, kas tika pārtraukta uzreiz pēc tam, kad M. Abass iesniedza lūgumu par Palestīnas uzņemšanu ANO.