ES Tiesas mājaslapā līdzās Janukoviča prasībai uzskaitīti arī citi iesniegumi, ar kuriem tiesā vērsušies vairāki prominenti Ukrainas krīzes personāži, arī bijušais premjerministrs Mikola Azarovs un viņa dēls.
ES martā Janukovičam un viņa tuvākā loka cilvēkiem korupcijas dēļ noteica sankcijas, iesaldējot viņi aktīvus. Atbilstoši Ukrainas jaunās vadības aprēķiniem Janukoviča vadībā valstij izkrāpti trīs miljardi dolāru.
Līdzīgas sankcijas ar aktīvu iesaldēšanu un vīzu izsniegšanas aizliegumu noteiktas vairākiem citiem Krievijas un Ukrainas pilsoņiem, šādi sodot tos par viņu lomu Krimas okupācijā.
Krievijas diversanti, algotņi un vietējo separātistu kaujinieki aprīļa vidū Ukrainas austrumos sāka sagrābt valsts iestāžu un milicijas nodaļu ēkas, kā arī citus stratēģiskos objektus, piemēram, lidlaukus, bet uz ceļiem izveidoja kontrolposteņus. Reaģējot uz šiem notikumiem, Ukrainas varasiestādes izvērsušas pretterorisma operāciju.
5.jūlijā separātistu bandas tika padzītas no diviem nozīmīgiem Donbasa centriem - Slovjanskas un Kramatorskas. Kaujinieki tagad savus spēkus koncentrē Doņeckā un Luhanskā.
Krievija februāra beigās okupēja Ukrainai piederošo Krimas pussalu, bet martā to anektēja. Starptautiskā sabiedrība nosodījusi Krimas okupāciju un tās aneksiju neatzīst. Sodot Krieviju par Krimas aneksiju, Eiropas Savienība, ASV un citas rietumvalstis jau noteikušas sankcijas vairākiem desmitiem Krievijas augstāko amatpersonu un Kremļa tuvākā loka cilvēku.