Tērpies ceremoniālā tērpā, Naruhito sacīja: "Ar šo es dzimtenē un ārzemēs pasludinu savu nonākšanu tronī."
Ceremonijā piedalījās aptuveni 2000 viesu, arī ārvalstu līderi, karaļnamu pārstāvji un citas prominences.
Kad ceremonija bija pabeigta, premjerministrs Sindzo Abe trīs reizes izsaucās "banzai" ("lai dzīvo imperators").
Naruhito oficiāli uzņēmās imperatora pienākumus 1.maijā - dienā, kad viņa tēvs atteicās no troņa.
Tomēr pāreja noslēgusies tikai ar viņa jaunās lomas oficiālu izziņošanu.
Nesenā taifūna Hagibis dēļ valdība atlikusi karalisko parādi līdz 10.novembrim, bet pārējā ceremonija noritēja bez izmaiņām.
Naruhito kļuva par imperatoru pēc tam, kad viņa 85 gadus vecais tēvs Akihito oficiāli atteicās no troņa.
Jau 2017.gada rudenī tika paziņots, ka Akihito atteiksies no troņa 2019.gada 30.aprīlī, jo vecuma un sliktās veselības dēļ viņam ir arvien grūtāk pildīt pienākumus.
Akihito mantoja Japānas troni 1989.gada 7.janvārī, kad aizgāja mūžībā viņa tēvs, imperators Hirohito. Viņš kļuva par pirmo imperatoru aptuveni 200 gados, kurš atteicies no troņa.
Līdz Otrajam pasaules karam Japānas imperators atbilstoši konstitūcijai bija valsts vadītājs, savukārt pēc kara konstitūcijā tika noteikts, ka imperators ir savas valsts un tautas vienotības simbols, bet viņam nav nekādu politisku pilnvaru.