Pēc traģiskā uzbrukuma, kurā tika nogalināts 51 cilvēks divās Kraistčērčas mošejās, Jaunzēlande pieņēma striktāku ieroču aprites likumu, aizliedzot pusautomātiskos šaujamieročus un kaujas šautenes, kādas apšaudē izmantoja uzbrucējs - Austrālijas pilsonis Brentons Tarants.
Jaunzēlandes policija ziņo, ka speciālā kampaņā, kurā valsts atpērk ieročus no to īpašniekiem, iznīcināšanai nodoti jau 56 350 ieroči un 188 000 ieroču daļu. Pret kampaņu aktīvi iestājas šaujamieroču tirgotāji.
Kampaņas galvenais mērķis bija atpirkt šaujamieročus, nodrošinot atlīdzību par ieroci un amnestiju, ja šaujamierocis iegādāts nelegāli.
Jaunzēlandes policija informē, ka kampaņa netiks pagarināta un ka iedzīvotāji, kuri nebūs nodevuši pusautomātiskos šaujamieročus vai kaujas šautenes līdz piektdienai, var zaudēt savu ieroča glabāšanas licenci, kā arī var tikt piespriests piecu gadu cietumsods.
Ieroču kontroles aizstāvji ziņo, ka kampaņa norisinās veiksmīgi par spīti atsevišķu ieroču īpašnieku pretestībai.
Licencēto šaujamieroču īpašnieku padome lēš, ka Jaunzēlandē ir aptuveni 170 000 nelegāli iegādātu ieroču. Kā liecina dati, tad atsavināti ir vien mazāk kā trešā daļa nelegālo ieroču.
Sidnejas Universitātes šaujamieroču politikas pētnieks Filips Alpers norāda, ka ieroču atpirkšana rezultējas drošākā sabiedrībā.
''Neviens negaida, ka policija nekavējoties atradīs visus nelegālos ieročus, taču katra automātiskā ieroča iznīcināšana samazina viena masveida uzbrukuma riskus, '' sacīja Alpers.
Ieroču atpirkšana nenoslēdz reformas Jaunzēlandē, valdība jau ir iesniegusi parlamentā likumprojektu par šaujamieroču reģistra izveidi, lai izsekotu katru ieroci valstī un nodrošinātu šaujamieroču apliecības tikai ''piemērotām un drošām personām''.
Irlielāmērāticams
M
Vecsčekists