Laika ziņas
Šodien
Apmācies
Rīgā +8 °C
Apmācies
Ceturtdiena, 7. novembris
Lotārs, Helma

Karabaha apdraud Kaukāzu

Gadiem gruzdošais konflikts starp Armēniju un Azerbaidžānu Kalnu Karabahas dēļ licis iesaistīties Kaukāza reģiona lielvarām, kuras var tikt ierautas plašākā karadarbībā, ja naidīgās kaimiņvalstis diplomātiskā ceļā nespēs atrisināt krīzi, ko 2. aprīlī izraisīja azerbaidžāņu bruņoto spēku iebrukums vienā no separātiskā reģiona ciematiem. Azerbaidžāna un Armēnija viena otru vairākkārt apsūdzējušas pagājušajā nedēļā panāktā pamiera pārkāpšanā, un Baku un Erevānā iedzīvotāji ir kara priekšnojautās.  

Nelielais Kalnu Karabahas reģions, kurā dzīvo 146 tūkstoši cilvēku, pārsvarā etniskie armēņi, ir starptautiski atzīta Azerbaidžānas teritorija, ko jau vairāk nekā 20 gadu de facto pārvalda Armēnijas ekonomiski un militāri atbalstītā separātistu valdība.  

No 1988. līdz 1994. gadam starp Azerbaidžānu un Armēniju notika asiņains militārs konflikts par kontroli nelielajā teritorijā. Pēc dažādām aplēsēm karā dzīvību zaudēja no 20 tūkstošiem līdz 30 tūkstošiem cilvēku, turklāt simtiem tūkstoši cilvēku bija spiesti doties bēgļu gaitās. Karadarbība tika izbeigta pēc tam, kad Baku un Erevāna noslēdza pamieru. 

Pamiers no vienas un no otras puses ticis pārkāpts regulāri, bet aprīļa sākumā notikušās cīņas bija nopietnākās pēdējo 22 gadu laikā. Azerbaidžāna apgalvo, ka trīs diennaktis ilgušā vardarbības uzliesmojuma laikā nogalināts vismaz 31 azerbaidžāņu karavīrs, savukārt Kalnu Karabahas vadība ziņo, ka dzīvību zaudējuši 30 karavīri un civiliedzīvotāji un vairāk nekā simt cilvēku guvuši ievainojumus, vēsta ziņu aģentūra Associated Press.

Jauns pamiers tika panākts 5. aprīlī Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas Minskas grupas sanāksmes laikā Ženēvā. Eiropas Savienība un ASV nosodījušas pamiera nosacījumu neievērošanu un aicinājušas pārtraukt uguni. 

Visaktīvāk konflikta deeskalācijā iesaistījusies Krievija, kuras premjerministrs Dmitrijs Medvedevs un ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs pagājušajā nedēļā apmeklēja Armēniju un Azerbaidžānu. "Galvenais ir izvairīties no konflikta ieiešanas karstajā fāzē, kas radītu vistraģiskākās sekas reģionam," vizītē Armēnijā paziņoja Medvedevs. 

Gadījumā, ja starp Armēniju un Azerbaidžānu izceltos plašs militārais konflikts, Krievija varētu būt spiesta iesaistīties. Krievija un Armēnija ir Kolektīvā drošības līguma organizācijas dalībvalstis, kas nozīmē, ka krieviem var nākties sniegt militāru palīdzību armēņiem. Savukārt Azerbaidžānai ir vienošanās ar NATO dalībvalsti Turciju par atbalstu gadījumā, ja pret vienu no valstīm tiek vērsta militārā agresija, ziņo Radio Brīvā Eiropa.  

Tādā gadījumā reģiona lielvaras Krievija un Turcija, kuru attiecības pasliktinājās pēc tam, kad turki notrieca savas valsts gaisa telpā ielidojušo krievu militāro lidmašīnu, nokļūtu tiešā konfrontācijā. 

Visu Ulda Ķezbera rakstu Karabaha apdraud Kaukāzu lasiet pirmdienas, 11. aprīļa laikrakstā Diena! 

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Baltijas valstis

Vairāk Baltijas valstis


Eiropa

Vairāk Eiropa


ASV

Vairāk ASV


Krievija

Vairāk Krievija


Tuvie austrumi

Vairāk Tuvie austrumi


Cits

Vairāk Cits