Spānijas centrālā valdība bieži nonāk konfliktā ar kataloņu un basku reģioniem, kas piešķir nozīmīgu lomu savai atšķirīgajai identitātei, taču sagaidāms, ka spriedze Madrides attiecībās ar Kataloniju un Basku zemi tagad vēl vairāk pieaugs, jo vēlēšanās savas pozīcijas nostiprinājušas reģionālās partijas, kas atbalsta vēl plašāku autonomiju.
Kā ziņots, svētdien aizvadītajās Spānijas parlamenta vēlēšanās pārliecinošu uzvaru guvusi Mariano Rahoja vadītā PP, kas iestājas pret plašāku pilnvaru piešķiršanu reģionālajām valdībām. PP izcīnījusi 44,60% balsu, iegūstot absolūto vairākumu parlamenta apakšpalātā, proti, 186 vietas no 350.
Tas nozīmē, ka PP, atšķirībā no vairākuma līdzšinējo Spānijas valdošo partiju, nevajadzēs kataloņu vai basku atbalstu tās iecerēto likumu pieņemšanai.
Katalonija un Basku zeme, kas jau tāpat ir starp Spānijas bagātākajiem reģioniem, iepriekš bieži izmantoja savu ietekmi, lai gūtu finansiālas priekšrocības, taču šādi, parasti necaurskatāmi, darījumi izsauca neapmierinātību citos Spānijas reģionos, kur uz basku un kataloņu separātistu kustībām allaž lūkojušies ar aizdomām.
PP ir uzticīga tradicionālajam Spānijas centrālismam, un dažu tās biedru izteikumi tikuši tulkoti kā nepārprotami vērsti pret baskiem un kataloņiem, atsaucot atmiņā abu etnisko grupu apspiešanu ģenerāļa Fransisko Franko diktatūras laikā.
Laikraksta El Pais komentētājs Ksavjers Vidals-Folhs norāda, ka, neskatoties uz pārliecinošo uzvaru nacionālā mērogā, PP Katalonijā izcīnījusi tikai trešo vietu, bet Basku zemē - ceturto.
Viņš uzskata, ka PP nāksies tomēr pielabināt basku un kataloņu līderus, pretējā gadījumā samierinoties ar "latentu konfliktu, kas kļūst arvien dziļāks, pasliktinot [jau tā] slikto noskaņojumu ielās".
"Rahojs nedrīkst aizmirst, ka krīze nepiedod," uzsver Vidals-Folhs, piesaucot nu jau bijušo Grieķijas premjeru Georgu Papandereu, kurš pēc absolūta parlamentārā vairākuma iegūšanas pie varas noturējās tikai divus gadus.
No otras puses, pateicoties krīzei, ļaudis visus Spānijā vairāk nodarbina ekonomikas jautājumi, nevis valstiskā statusa problēmas, norāda Navarras universitātes politikas zinātnes profesors Karloss Barrera.
Taču arī viņš brīdina, ka nevar nerēķināties ar panākumiem, kuru guvusi kreisi noskaņotā partija "Amaiur", kurā apvienojušies kādreizējie basku bruņotā separātistu grupējuma ETA atbalstītāji, kas ieguvuši parlamentā septiņas vietas, apsteidzot mēreno Basku Nacionālistu partiju (PNV).
Dažas nedēļas pirms vēlēšanām ETA paziņoja, ka pārtrauc četras desmitgades ilgušo bruņoto cīņu, kuras mērķis bija izveidot neatkarīgu basku valsti, taču Amaiur joprojām iestājas par neatkarību.
Politiskais klimats Basku zemē no pārējās Spānijas atšķiras arī tāpēc, ka tās ekonomikai klājas relatīvi labāk. Kamēr nacionālajā mērogā bezdarba līmenis sasniedzis 21,5%, Baskonijā tas ir tikai 12%.
Tajā pašā laikā pārāk lielie līdzekļi, kas tiek atvēlēti reģioniem, ir viens no galvenajiem cēloņiem investoru šaubām par valsts spēju atmaksāt savus parādus.
Taču Basku zeme šogad, domājams, sasniegs nospraustos budžeta deficīta ierobežošanas mērķus, un Baskonijas ilgtermiņa kredītreitings "AA", pēc starptautiskās reitingu aģentūras Fitch Ratings vērtējuma, ir augstāks nekā visas Spānijas reitings - "AA-".
Tikmēr Katalonijas kredītreitings ir "A-", un, lai gan sagaidāms, ka nacionālistu partijas Convergencia i Unio (CiU) vadītā valdība šogad krasi samazinās budžeta deficītu, nospraustos mērķus tā, domājams, nesasniegs. Arī bezdarba līmenis Katalonijā ir tuvāks vidējam līmenim valstī un sasniedz 19,4%.
Tomēr neskatoties uz pretrunīgi vērtēto veselības aprūpes finansējuma samazināšanu, kas savulaik izsauca ielu protestus un medicīnas darbinieku streiku, CiU svētdien notikušajās vēlēšanās Katalonijā atkal guva uzvaru.