Dienvidkoreja jau uzsvērusi, ka tieša abu valstu līderu saziņa var palīdzēt vēl vairāk mazināt spriedzi Korejas pussalā, piebilstot, ka vairāki pagātnē piedzīvoti konflikti varētu būt saistāmi ar pārpratumiem tiešas komunikācijas trūkuma dēļ.
Kā zināms, Ziemeļkorejas un Dienvidkorejas karš aizvien tehniski nav beidzies, jo no 1950. līdz 1953. gadam notikušajai aktīvajai karadarbībai nav sekojis miera līgums, bet tikai vienošanās par uguns pārtraukšanu un pamiers.
Vienošanās par pirmo sadalītās Korejas līderu tiešās saziņas līnijas izveidi panākta martā, kad Dienvidkorejas prezidenta drošības padomnieks devās uz Phenjanu, lai tiktos ar Kimu. Toreiz arī panākta vienošanās par divpusējo samitu ar Dienvidkorejas prezidentu, kā arī nedaudz tālākā nākotnē - maijā vai jūnijā - gaidāmo tikšanos ar ASV prezidentu Donaldu Trampu, kas būtu pirmā Ziemeļkorejas līdera tikšanās ar amatā esošu ASV prezidentu.
Muna un Kima tikšanās paredzēta nākampiektdien abu valstu demilitarizētajā zonā Dienvidkorejas pusē, kas padarītu Kimu par pirmo Ziemeļkorejas līderi, kurš kopš Korejas kara spēris kāju Dienvidkorejas pusē, uzsver Yonhap.
Iepriekš abu valstu līderi tikušies 2000. gadā un 2007. gadā.