"Daudzām dalībvalstīm nav sekmējies imigrantu integrācijas jomā. Mums līdzās ir tik daudz kompetentu cilvēku, izglītoti ārsti, inženieri, kas tīra mūsu kāpnes, dara viņu izglītībai neatbilstoši zemas kvalifikācijas darbus," iepazīstinot ar ES pētījumu par imigrantu integrāciju, sacīja komisāre.
Integrācija, pirmkārt, ir vietējo un tad nacionālā līmeņa varasiestāžu kompetencē, bet ES var tikai sekmēt dalīšanos vērtīgajā pieredzē, norādīja Malmstrēma.
Viņa atcerējās gadījumu Zviedrijas rietumos, kad no imigrantu vidus, kas strādāja zemas kvalifikācijas darbus, tika iegūti 65 ārsti.
Tiesa, komisāre atzina, ka situācija desmit gadu laikā ir mainījusies arī citkārt imigrantiem draudzīgajā Zviedrijā un ka daudzviet ir pieaugusi nepatika pret imigrantiem.
Imigranti ir nepieciešami, lai aizpildītu darba spēka robus, kas rodas, kad dalībvalstu iedzīvotāji paši dodas strādāt uz ārzemēm, kā tas ir vērojams Austrumeiropas valstīs, vai arī, kad valstīs palielinās veco iedzīvotāju proporcija, kā Rietumeiropā.
Imigranti devuši savu ieguldījumu, lai par 30% pieaugtu Spānijas pirmskrīzes ekonomika, atgādināja komisāre, norādot, ka imigranti tur joprojām ir vajadzīgi, kaut arī daudzi spāņi kļuvuši par bezdarbniekiem.
"Kāpēc cilvēkiem būtu jāmaksā par buma krahu? Daudzi uzņēmēji joprojām sūdzas, ka nevar dabūt strādniekus, piemēram, zemeņu novākšanai."
Eiropā turpinoties nacionālo budžetu apcirpšanai, imigrantu sociālās integrācijas programmas ir vienas no pirmajām, kurām tiek atņemtas finanses.
"ES nauda varētu palīdzēt šādi. Esmu ierosinājusi Eiropas Parlamentam lielajā iekšlietu jomā - drošības un imigrācijas jomā - izveidot tikai divus fondus un aizstāt pastāvošos sešus fondus, kuriem ir sešas atšķirīgas juridiskās bāzes," sacīja Malmstrēma.