Krievijas puse "precīzi zina, no kurienes šauj", sacīja avīzes sarunbiedrs. "Mūsu pacietība nav bezizmēra."
Runa nav par vērienīgu akciju, bet tikai par atsevišķiem triecieniem pozīcijām, no kurām "tiek apšaudīta Krievijas teritorija", sacīja avots.
Vaicāts, vai Kijevai nav bail no Krievijas atbildes triecieniem, Ukrainas ārlietu ministrs Pavlo Kļimkins nedēļas nogalē sacīja, ka tādā gadījumā "Krievija atbildēs separātistiem".
"Ir bijuši vairāki gadījumi, kad ir apšaudīti [Krievijas] pierobežas punkti [no Ukrainas teritorijas], bet ir pierādīts, ka apšaude notikusi no teroristu puses," sacīja ministrs.
Krievijas diversanti, algotņi un vietējo separātistu kaujinieki aprīļa vidū Ukrainas austrumos sāka sagrābt valsts iestāžu un milicijas nodaļu ēkas, kā arī citus stratēģiskos objektus, piemēram, lidlaukus, bet uz ceļiem izveidoja kontrolposteņus. Reaģējot uz šiem notikumiem, Ukrainas varasiestādes izvērsušas pretterorisma operāciju.
5.jūlijā separātistu bandas tika padzītas no diviem nozīmīgiem Donbasa centriem - Slovjanskas un Kramatorskas. Kaujinieki tagad savus spēkus koncentrē Doņeckā un Luhanskā.
Krievija februāra beigās okupēja Ukrainai piederošo Krimas pussalu, bet martā to anektēja. Starptautiskā sabiedrība nosodījusi Krimas okupāciju un tās aneksiju neatzīst. Sodot Krieviju par Krimas aneksiju, Eiropas Savienība, ASV un citas rietumvalstis jau noteikušas sankcijas vairākiem desmitiem Krievijas augstāko amatpersonu un Kremļa tuvākā loka cilvēku.