Kā vēsta maķedoniešu tīmekļa portāls emagazin.mk, valstī tiek ielaisti vienīgi patvēruma lūdzēji no Sīrijas, Irākas un Afganistānas.
Pārējos Maķedonijas varasiestādes atzinušas par ekonomiskajiem bēgļiem un valstī ielaist atsakās. Nelegālo imigrantu vidū, kas iestrēguši uz robežas, ir Pakistānas, Sudānas, Kongo, Marokas un Bangladešas pilsoņi.
Neapmierinātību ar Maķedonijas lēmumu dalīt nelegālos imigrantus divās daļās paudušas vairākas ANO aģentūras, kas norādījušas, ka šie soļi rada "saspringtu situāciju kontrolpunktos", bet tur palikušie imigranti atrodoties "nenoteiktā situācijā".
Ziņu aģentūra Reuters vēsta, ka marokāņi, irāņi un pakistānieši uz Grieķijas ziemeļu robežas ar Maķedoniju nobloķējuši vilcienu satiksmi un pieprasījuši, lai viņiem atļauj doties tālāk uz Eiropas rietumiem.
Aģentūras fotogrāfs novēroja, ka imigrantiem izdevies apturēt vismaz vienu vilcienu, kas mēģināja šķērsot robežu.
Viens no irāņu imigrantiem pieteicis badastreiku, izģērbies kails līdz jostas vietai, aizšuvis lūpas un apsēdies pretī Maķedonijas policijas rindām.
Atbildot uz Reuters žurnālista jautājumu, kurp viņš vēlas doties, 34 gadus vecais inženieris elektriķis atbildēja, ka uz jebkuru brīvu valsti pasaulē.
"Es nevaru doties atpakaļ. Mani pakārs," viņš piebilda.
Tikmēr grupa Bangladešas pilsoņu bija noģērbuši kreklus un ar sarkanu krāsu uz krūtīm uzrakstījuši: "Nošaujiet mūs, mēs nekad negriezīsimies atpakaļ" un "Nošaujiet mūs vai izglābiet mūs".
Atbilstoši Starptautiskās Migrācijas organizācijas (IOM) datiem šogad Eiropā, šķērsojot Vidusjūru, kopumā ieradušies jau vairāk nekā 845 000 nelegālo imigrantu.
Viņu lielākā daļa necenšas palikt Itālijā vai Grieķijā - pirmajās Eiropas Savienības (ES) valstīs, kuras viņi sasniedz -, bet dodas tālāk uz Vāciju, kur valsts patvēruma meklētājiem nodrošina dāsnus pabalstus un sociālās garantijas.
Otrs populārākais nelegālo imigrantu galamērķis ES ir Zviedrija, kur viņi arī līdz šim varēja rēķināties ar dāsnu valsts atbalstu.
Slovēnija pagājušajā nedēļā paziņoja, ka ļaus savas robežas šķērsot tikai Sīrijas, Irākas un Afganistānas pilsoņiem, bet visi pārējie, kas atzīti par ekonomiskajiem bēgļiem, tiks nosūtīti atpakaļ.
Slovēnijas piemēram sekoja arī Horvātija, Serbija un Maķedonija, nogriežot ceļu uz Eiropu simtiem nelegālo imigrantu.
Cilvēktiesību aizstāvju organizācijas apšaubījušas šādu politiku, uzverot, ka patvērumu nedrīkst dalīt, balstoties uz tautību.
"Veselas tautas klasificēšana par ekonomiskajiem migrantiem nav princips, ko atzīst starptautiskās tiesības," norādīja Belgradā bāzētā Patvēruma aizsardzības centra direktors Radoss Djurovičs.
"Mēs riskējam ar cilvēktiesību un patvēruma piešķiršanas likumu pārkāpšanu," viņš piebilda.
Jaunie pasākumi, ko ieviesušas minētās valstis, sakrīt ar augošajām bažām Eiropā par drošības riskiem, ko rada haotiskā un bieži nekontrolētā bēgļu un nelegālo imigrantu plūsma. Sevišķi šis jautājums aktualizējies pēc Parīzes teroraktiem, kuros dzīvību zaudēja 130 cilvēki.
Izmeklēšanā noskaidrojies, ka vismaz divi pašnāvnieki, kas uzspridzinājās Parīzē, ieradās Eiropā kopā ar bēgļiem, šķērsojot Balkānus, tomēr lielākā daļa teroristu bija Francijas vai Beļģijas pilsoņi.