Mass cer, ka 25.novembrī gaidāmās Katalonijas ārkārtas vēlēšanas dos viņam mandātu neatkarības pasludināšanas procesa sākšanai.
Uzstājoties Briselē bāzētās pētniecības organizācijas Eiropas draugi organizētajā sanāksmē, Mass uzsvēra, ka Katalonija jau tagad izpilda visus kritērijus dalībai ES un ka kataloņu tauta vēlas saglabāt dalību ES un eirozonā. "Jautājums ir, vai ES ir gatava piedāvāt risinājumu tādām zemēm kā Katalonija, kuras vēlas būt Eiropā, kurām ir tādas pašas tiesības kā Eiropas pilsoņiem un kuras (..) maina tikai savu politisko statusu," norādīja Mass, piebilstot, ka ES līderi nelabprāt dzird šo jautājumu.
Dalībvalstu iespējamā sadalīšanās, kas tuvākajā laikā varētu draudēt arī Lielbritānijai un Beļģijai, rada ES vēl neapzinātas politiskās un tiesiskās problēmas. Būtiskākais jautājums ir, vai jaunradītajai valstij būtu formāli jāvēršas ES ar lūgumu to no jauna uzņemt blokā, vai arī tā automātisku kļūtu par tās locekli, pamatojoties uz kādreizējās metropoles slēgtajiem līgumiem. Taču visam pāri stāv Briseles neziņa, vai reģionu pašnoteikšanās centieni sola ES jaunu un spožu nākotni, vai arī, gluži pretēji, vēsta par tās norietu.
Pēc Masa domām, Katalonijai ir divas iespējas atkarībā no tā, kā turpmāk attīstīsies ES. Ja ES pārtaps Eiropas Savienotajās Valstīs ar pilntiesīgu federālo valdību, Katalonija varētu kļūt par vienu no jaunās lielvalsts sastāvā esošajām, iespējams, pat 75 pavalstīm. Ja ES pārtaps, kā cer Mass, par kaut ko, kas nebūtu gluži ASV dubultnieks otrā Atlantijas krastā, bet tomēr kaut kas vairāk nekā pašreizējā vaļīgā nacionālo valstu apvienība, Katalonija pretendē uz tādu pašu statusu, kāds ir, piemēram, Dānijai, Austrijai vai Somijai.
Mass norādīja, ka tieši mazās Baltijas un Ziemeļvalstis esot katalizators Eiropas ekonomiskajai atlabšanai, jo tās esot "efektīvākas, homogēnākas un pārvaldāmākas". Viņš piebilda, ka Katalonijas uzņemšana ES neradīšot problēmas, jo tā ir pārtikusi un kļūtu par septīto bagātāko bloka dalībvalsti, rēķinot pēc iekšzemes kopprodukta (IKP) lielumu uz vienu iedzīvotāju. Arī pēc iedzīvotāju kopskaita - 7,5 miljoni - tā ierindotos 16.vietā, lai gan pēc teritorijas lieluma tā būtu tikai 23.dalībvalsts.
Mass noliedz, ka kataloņi vēlas savas bagātības paturēt tikai sev, neizrādot solidaritāti ar nabadzīgākiem Spānijas reģioniem. Tomēr viņš norādīja, ka Katalonija astoņus procentus sava IKP spiesta nodot Madridei, kas ir vairāk nekā, piemēram, Berlīne iekasē no Bavārijas.
Ja 25.novembra vēlēšanās uzvarēs Masa vadītā Konverģences un vienības partija, viņš to uzskatīšot par pilnvarojumu sākt neatkarības pasludināšanas procesu, kam jānoslēdzas ar referendumu, norādīja Mass. Uz jautājumu, vai viņam starp ES līderiem ir sabiedrotie, kar atbalsta viņa separātiskos centienus, taču līdz šim saglabājuši klusēšanu, Katalonijas premjers atbildēja izvairīgi: "Mūsu draugi ir visi ļaudis, kas mīl demokrātiju."